LIKUMDOŠANA
Izmaiņas MK noteikumos
LIETVEDĪBA
Pārvaldes dokumenti Autore: Rasma Urtāne
Dažreiz ar pārvaldes dokumentiem saprot, ka pārvaldes dokumenti attiecas tikai uz valsts iestādēm. Tāpat maldās tie, kas uzskata, ka 23.04.1996. MK noteikumos Nr. 154 „Dokumentu izstrādāšanas un noformēšanas noteikumi” (turpmākDINN) 5.nodaļa attiecas tikai uz valsts iestādēm. Kļūdains apgalvojums, ka pārējās organizācijas var neievērot šīs nodaļas prasības.Vai tad privāta rakstura juridiskām personām nevajag sagatavot rīkojumus un lēmumus (rīkojuma dokumenti), izstrādāt instrukcijas, kārtības, noslēgt līgumus u.c. (organizatoriskie dokumenti), izsniegt izziņas darbiniekiem un pilnvaras, sagatavot aktus un sapulču protokolus (izziņu un pārskatu dokumenti), rakstīt vēstules un iesniegumus (sarakstes dokumenti), kārtot personas lietas un citus personāla dokumentus? Lūk, visas piecas pārvaldes dokumentu sistēmas grupas ir pārstāvētas, visi šie dokumenti ir ikvienā organizācijā, citā vairāk, citā mazāk, bet ir un veido kopā pārvaldes dokumentu sistēmu. Valsts iestādēm attiecināms nosaukums būtu – publiskie dokumenti, bet arī valsts iestādēs ir visu piecu grupu pārvaldes dokumenti.
2008.-2009. gadā The Boston Consulting Group un European Association of People Management veica pētījumu, kurā tika aptaujāti 3348 uzņēmumu vadītāji un personāla vadības funkcijas pārstāvji, lai noskaidrotu, kuras no personāla vadības sfērām, viņuprāt, būs visaktuālākās nākotnē.
Pētījuma rezultātā izkristalizējās septiņi būtiskākie virzieni, kas nākotnē noteiks to, cik veiksmīgi darbosies organizācijas:
ØTalantu Vadība
ØUzlabot līderu attīstības iespējas
ØStratēģiski plānot darbaspēku
ØPalielināt darbinieku iesaistīšanos mērķu sasniegšanā
ØMērīt darba rezultātus
ØVadīt pārmaiņas un kulturālas transformācijas
ØKļūt par “learning organisation” jeb organizāciju, kas mācās
Ikviens no minētajiem aspektiem ir būtisks, ņemot vērā arvien pieaugošo darbinieku lomu uzņēmumu rezultātu sasniegšanā. Uzņēmumi šobrīd darbojas vidē, kurā pieaug iedzīvotāju vidējais vecums un jau tuvāko 10 gadu laikā organizācijas sāks saskarties ar problēmām nodrošināt savas organizācijas ar darbiniekiem, kuriem piemitīs jaunajai situācijai atbilstoša kompetence.
Aplūkojot katru no nākotnes prioritātēm, jāsecina, ka vislielāko izaicinājumu kompānijas saskata Talantu Vadībā. Kā atzīst pētījuma dalībnieki, Talantu Vadība tiek uzskatīta par vissvarīgāko faktoru veiksmes nodrošināšanai nākotnē, tajā pašā laikā kompānijas atzīst, ka tieši šajā sfērā tās pagaidām ir vismazāk attīstītas un pašlaik vēl tikai strādā pie tā, lai izveidotu stabilus un rezultātus nesošus Talantu vadības procesus. Pētījumā, kas veikts pirms 2 gadiem, situācija bija līdzīga un taču salīdzinot ar minēto laiku, kompānijas uzrāda nelielu progresu Talantu Vadības procesu ieviešanā un esošo uzlabošanā.
Tā kā šis jautājums īpaši izcelts minētajā pētījumā, apskatīsim tuvāk, kas tiek saprasts ar Talantu Vadību kopumā.
Labs vadītājs komandas treniņus rīko biežāk Autors: Arnolds Brūders
Šis laiks liek meklēt nevis viena cilvēka zināšanas, bet vismaz desmit cilvēku gudrību. Komanda, darbinieki, savstarpējā sadarbība, kopīgi radītas un realizētas idejas ir tas, ko grūtākajos periodos uzņēmumā vienmēr novērtē. Ja nav savstarpējas uzticamības, ja visi dzīvo stresā, neziņā, gaidot, ko un kad atkal tūlīt „samazinās, griezīs, likvidēs, sašaurinās, reorganizēs, reformēs, slēgs utt.”, tad patiešām ir slikti. Krīzi, kritisko situāciju, ķibeli var pārvarēt un to var izdarīt itin veiksmīgi, ja savu gudrību kopā liek visa komanda ar vadītāju priekšgalā.
(Rakstu lasiet žurnāla "Office Manager" novembra/decembra numurā)PROFESIONĀLA KLIENTU APKALPOŠANA Astoņi veidi, kad un kā pateikties klientiem
Labi pārdevēji cenšas nonākt potenciālo un esošo klientu redzeslokā cik bieži vien iespējams. Taču, ja padomājam dziļāk, mūsu klienti sniedz mums daudz iespēju palikt viņu prātā pozitīvā un neuzbāzīgā veidā. Tomēr šīs iespējas – uzrakstīt nelielu pateicības vēstulīti – bieži netiek izmantotas vienkārši nevērības dēļ. Vai nav pienācis laiks atdot klientiem to, ko viņi devuši mums? Lūk, astoņi veidi, kā pateikt „paldies”, un kad un kā to izdarīt visefektīgāk.
(Rakstu lasiet žurnāla "Office Manager" novembra/decembra numurā)
Sadarbība ar klientu – jauna pieeja klientu attiecību vadīšanā
Vēlaties veidot ilgtermiņa attiecības ar klientiem? Iesaistiet viņus savu produktu radīšanā un uzņēmuma veidošanā. Rakstā piecu soļu programma, kā to visefektīvāk izdarīt.
(Rakstu lasiet žurnāla "Office Manager" novembra/decembra numurā)UZŅĒMĒJDARBĪBA Inovācija nepieciešama katrā uzņēmumā – intervija ar a/s „Parex banka” valdes priekšsēdētāju Nilu Melngaili Autore: Sandra Klāviņa
Pārmaiņu laikos nozīme ir ne tikai jaunu produktu un pakalpojumu izveidei, bet arī prasmīgam, harizmātiskam vadītājam, kas redz attīstības stratēģiju un prot iesaistīt darbiniekus kopīgo mērķu sasniegšanā.
Tāds vadītājs ir arī Nils Melngailis, kurš kopš 2008. gada 8. decembra ir a/s „Parex banka” valdes priekšsēdētājs – drosmīgs, pozitīvs un izaicinājumus mīlošs.
(Interviju lasiet žurnāla "Office Manager" novembra/decembra numurā)No idejas līdz projektam – smagais pirmais solis Autors: Gatis Ratnieks
No idejas līdz reālam produktam, kuru pārdot cilvēkiem ir ejams ļoti, ļoti tāls ceļš. Turklāt vairumā gadījumu sākotnējai idejai ir maz kā kopīga ar gala rezultātu, jo darba procesā vienmēr atrodas lielāki vai mazāki klupšanas akmeņi un parādās kādi veiksmīgāki risinājumi. Tomēr pats galvenais, cilvēkam, kuram galvā iešāvusies ģeniāla ideja ir nenobīties un riskēt. Pat šajos grūtajos laikos.
Sasniedzot Nirvānu, labsajūta visdrīzāk būs tikai īslaicīga, jo līdzko viena vēlme vai vajadzība ir apmierināta, tās vietā tūdaļ stājas cita, nākamā līmeņa vajadzība. Līdzīgi viena otru nomaina dažādas sabiedrības iekārtas, ko virza ekonomiskā attīstība. Un tā, pēc industriālās un informācijas sabiedrības var teikt, ka beidzot esam iesoļojuši jaunā laikmetā – sapņu ekonomikā.
(Rakstu lasiet žurnāla "Office Manager" novembra/decembra numurā)
Kā izveidot izcili efektīvu biznesa modeli?
Masačūsetsas Tehnoloģiju institūta Inženiermehānikas pirmā kursa students Olivers Je (Yeh) nupat, nupat veiksmīgi izveidoja, palaida atmosfērā 28 km augstumā un jau sagaidīja atpakaļ fotokameru, kas gaisā uzņēma 4000 fotoattēlu – un tas viss viņam izmaksāja tikai 150 ASV dolārus! Uzņēmuma „Craig's List” (sludinājumu portāls, līdzīgs www.ss.lv, tikai ietver sludinājumus no visas pasaules) ieņēmumi ir 100 miljoni ASV dolāru gadā, un tajā strādā 30 darbinieku – tas nozīmē, ka katrs darbinieks uzņēmumam ienes vidēji 3,3 miljonus dolāru. Un pat ja uzņēmuma izmaksas būtu 70 miljoni gadā (kas nav iespējams), peļņa no viena darbinieka būtu 1 miljons ASV dolāri. (Salīdziniet ar Amazon.com vidēji 30 tūkstošu peļņu no viena darbinieka.) „Craig’s List” biznesa modelis ir tik ļoti efektīvs, tāpēc, ka visus sludinājumus, kas nav saistīti ar darba meklēšanu, tajā ir iespējams ievietot bez maksas, tādējādi pārveidojot to, kas kādreiz veidoja avīžu peļņu, jaunajā ekonomikas konceptā – patērētāju saldo jeb produkts, kas atbilst cenai, kādā to atbilstoši kvalitātei novērtējis klients. Šie gadījumi ir ne tikai iedvesmojoši, bet arī parāda, cik fantastiska efektivitāte var būt šķietami dārgai un sarežģītai aktivitātei, un liek aizdomāties, kāpēc gan arī es nevarētu izdomāt produktu vai pakalpojumu, kura ieviešana tirgū izmaksātu neiedomājami maz. Protams, šī zemā cena strauji pieaug, ja talkā pie tās izgudrošanas nāk kāds, kurš jūsu vietā to izdomā. Tomēr, ko darīt, ja pats gribat radīt izcili efektīvu biznesa ideju? Rakstā - daži ieteikumi...
INOVĀCIJA Inovācija nav tikai interesants temats Autore: Sandra Klāviņa
Džefrijs Sančess Bērks (Sanchez-Burkes) ir Rosa Biznesa skolas asociētais profesors vadzinību un organizāciju jautājumos, kā arī pētnieks Mičiganas Universitātes Viljama Deividsona Institūtā. Bērks pēta līderības iespējas un izaicinājumus starpkultūru globālā vidē, un viņa nesenākie pētījumi ir gan par to, kā līdera spēja lasīt emocijas cilvēku sejas izteiksmē palīdz viņiem saprasties dažādu kultūru cilvēkiem, gan par to, kā radikāli atšķirīgi un šķietami nesaderīgi un nesaistīti indivīdi var tikt iesaistīti kopējā darbā, veicinot katra individuālo radošo un inovācijas spēju attīstību. Sadarbībā ar SSE Riga Executive Education piedāvājam jums interviju ar Džefriju Sančesu Bērku par inovāciju ieviešanas klupšanas un stūrakmeņiem.
(Interviju lasiet žurnāla "Office Manager" novembra/decembra numurā)Kā domā inovatori? 5 prasmes, kas padara uzņēmējus par inovatīviem vīzijas cilvēkiem.
Veicot sešus gadus ilgu pētījumu, lai noskaidrotu kā darbojas „Inovatora DNS” Brigham Young Universitātes pētnieki aptaujāja 3000 radošos vadītājus un veica 500 individuālas intervijas, izdalot piecas galvenās „jaunatklājējam” nepieciešamās prasmes:
1. Asociācijuveidošana – izziņas prasme, kas ļauj radošiem cilvēkiem veidot saikni starp šķietami nesavienojamām lietām, jautājumiem, problēmām vai idejām. 2. Jautāšana – spēja pajautāt „un kas būtu, ja?”, „kāpēc?” un „kāpēc ne?”, kas apšaubītu lietu status quo un atvērtu redzējumam plašāku redzesloku, lai ieraudzītu vairāk no kopējās bildes. 3. Spēja precīzi ievērot vissmalkākās detaļas, īpaši detalizēti spējot uztvert arī cilvēku uzvedību. 4. Vēlēšanās eksperimentēt – vienmēr censties izmēģināt kaut ko jaunu, eksperimentēt un iepazīt vēl nezināmu pasauli. 5. Kontaktu veidošana (networking) – spēja sadarboties ar ļoti gudriem cilvēkiem, kuriem ar jums vēl maz kā kopīga, bet no kuriem varat mācīties.
Jautājumu uzdošana prasa labas novērošanas spējas, vēlēšanos eksperimentēt, kā arī kontaktu veidošanu, bet jautāšanai pašai par sevi nav tieša efekta uz inovāciju, ja tai netiek pievienotas pārējās īpašības. Kopumā var teikt, ka asociāciju veidošana ir galvenā prasme, jo jaunas idejas nerodas bez to savienošanas savā starpā ar citām idejām vai problēmām, kā to līdz šim neviens nav darījis. Visas piecas prasmes varētu pateikt arī vienā vārdā: "zinātkāre", kas ir arī pasaules vadošo līderu kopīga īpašība – tāda pat zinātkāre, kāda mīt mazos bērnos. Interesanti, ka visi inovatīvie uzņēmēji runāja arī par kaut kādu grūdienu vai "eureka" mirkļiem, kas mudinājuši viņus pievērstie jaunajai idejai. Aprakstot, kā viņi nonākuši līdz jaunam produktam vai biznesa idejai, viņi lietoja frāzes kā „Es redzēju, ka kāds darīja to vai to, vai arī es dzirdēju kādu sakām „...”, kad man pēkšņi pielēca/ kad es pēkšņi sapratu”. Ņemot vērā, ka lielākā daļa vadītāju ir patiešām ļoti gudri, kāpēc viņi ne vienmēr ir zinātkāri?Pēc pētnieku domām, vadītāji tomēr ir daudz vairāk uz izziņu un atklājumiem orientēti cilvēki, nekā mēs domājam. Problēma bieži vien esot tā, ka pat visradošākie cilvēki nereti ir piesardzīgi uzdodot jautājumus, baidoties izskatīties muļķīgi vai arī tāpēc, ka zina, ka uzņēmumā to nenovērtēs.
Nejauši izgudrojumi, bez kuriem grūti iedomāties biroju Autore: Lija Gribaļeva
Mūsdienu birojs ir pilns dažādu priekšmetu – mēbelēm, biroja tehniku un kancelejas precēm, bez kurām šodien savu darba dzīvi nespējam iedomāties. Izrādās, ka daudzas no šodien tik ierastajām lietām savulaik izgudrotas tīrās nejaušības dēļ – par dažām no tām lasietšajā rakstā.
(Rakstu lasiet žurnāla "Office Manager" novembra/decembra numurā)MĀRKETINGS Jauna produkta mārketinga ABC Autors: Alberts Jodis
Situācijā, kāda šobrīd izveidojusies Latvijā ir iespējams ieraudzīt arī savu pozitīvo momentu – arvien vairāk iedzīvotāji sāk aizdomāties par sava personīgā biznesa veidošanu. Ja valsts ar nodokļu politiku uzņēmējiem šīs ieceres nesagraus vēl pirms realizēšanas, tas var nākt tikai par Labu Latvijas uzņēmējdarbības videi. Arī šobrīd tirgūjau esošiem uzņēmumiem ekonomiskie un dažādi citi ārējās vides apstākļi var likt pārskatīt esošos piedāvājumus un, iespējams, piedāvāt tirgū kaut ko pavisam jaunu. Visās jomās nepārtraukti notiek kustība un attīstība, nevar cerēt, ka pirms 30 gadiem radītais ģeniālais izgudrojums nesīs milzu peļņu arī šodienjo, lai arī cik spējīgs ir mārketings un reklāma, tomēr tas nevar padarīt veiksmīgu pilnīgi nelietderīgu, situācijai neatbilstošu, novecojušu vai nekvalitatīvu produktu. Uzņēmējam ir jāpielāgojas, jāseko nozares attīstībai, ik pa laikam jālaiž tirgū pilnīgi jauna prece vai pakalpojums, taču, lai tas veiksmīgi ieņemtu savu vietu un būtu konkurētspējīgs, liela nozīme jāpievērš jaunā produkta mārketinga aktivitātēm, kuras, lai arī balstītas uz mārketinga pamatvērtībām, tomēr iezīmējas ar atšķirīgām tendencēm.
Jauna produkta mārketinga aktivitāšu organizācijai vienmēr jāsākas vēl pirms lēmuma par konkrētā produkta virzīšana tirgū. Veidojot mārketinga stratēģiju jaunam produktam svarīgi censties paredzēt iespējamos rezultātus, efektivitāti, problēmas un patērētāju rekciju. Šādas prognozes iespējams gūt analizējot līdzīgus produktus, konkurentus, arī ārvalstu piemērus, taču vienmēr jāatceras, ka liela nozīme ir tieši šī brīža videi, ārējiem apstākļiem un kultūrai.
Par līderismu pēdējā laikā tiek runāts daudz. Un tieši līderi ir tie, kuri izšķir daudzas svarīgas situācijas un izlemj ne tikai cilvēku un uzņēmumu, bet arī valstu un tautu likteņus. Tomēr par labu līderi nevar kļūt vienā dienā, un pirms šī mērķa sasniegšanas vispirms ir jānoiet garš un sarežģīts ceļš.
Līdera daudzās sejas - atšķirīgais un kopīgais efektīvu līderu darbībā Autore: Sandra Klāviņa, pēc Irinas Seņņikovas lekcijas konferencē "Vadība un efektivitāte"
Līderība ir viens no studētākajiem vadības zinību fenomeniem, taču viennozīmīgas atbildes par to, kāds ir efektīvākais līderības stils, nav. Un nav arī labāka veida, kā kaut ko iemācīties, kā to darot caur salīdzinājumu. Divi pretmeti – divi draugi, divi zināmākie basketbola treneri ASV, skolotājs un skolnieks, taču ar atšķirīgu līdera darbības stilu – autokrāts Bobs Naits (Knight) un iedrošinošais Maiks Čržeževskis (Krzyzewski) saukts par Treneri K (Coach K).
Labi līderi ir arī labi pārdevēji. Līderi, kuri nenodarbojas ar pārdošanu vienkārši netic savai organizācijai vai paši sev. Pārdošana ir pārliecināšanas noslēdzošais posms, savukārt pārliecināšana ir līdzeklis, ar kura palīdzību līderi panāk, ka cilvēki ierauga viņu skatupunktu un var vienoties kopīgā darbā pie mērķa sasniegšanas. Līderības terminos runājot, pārdošana rada uzticību.Kā arī jūs kā līderis/-e varat iedrošināt savus sekotājus tipiskā pārdošanas procesā?
Sistēmfenomenoloģiskā pieeja organizāciju attīstībā Autore: Iveta Gēbele
Sistēma – vairāku elementu kopums, kas ir saistīti savā starpā, un veido kopumu. Sistēmiskā pieeja pēta un izzina elementu, kas veido sistēmu, savstarpējās attiecības un saites starp elementiem. Sistēmiskā domāšana un sistēmiskais skatījums uz pasauli, mums palīdz ievērot neskaitāmos mehānismus un procesus, kas eksistē sistēmās, arī tādus, ko parasti nepamanām. Slēptie procesi sistēmās ir tie, kas mūs uz mirkli var spārnot un tad vienā momentā var paralizēt un likt mainīt darbības vektoru.
(Rakstu lasiet žurnāla "Office Manager" novembra/decembra numurā)KOUČINGS
Koučings un inovācija – intervija ar ICF Latvija dibinātāju un viceprezidenti, psiholoģi un kouču Ingu Štālhutu Autore: Sandra Klāviņa
Pastāv uzskats, ka par ģēniju piedzimst – vai nu tu esi vai neesi radošs un viss.
Bet ir arī cits – pretējs uzskats, proti, ka radošumu un inovatīvu domāšanu var iemācīties. Protams, te ir runa par to, kādā pakāpē, bet skaidrs, ka to var izdarīt un tas ir fascinējoši.
„Būtu skumji, ja iemācīties un apgūt ko jaunu nebūtu iespējams,” saka biznesa un individuālais koučs, psiholoģe, ICF Latvija dibinātāja un viceprezidente Inga Štālhuta. Inga ieguvusi izglītību mākslā psiholoģijā un biznesa vadībā inovāciju un uzņēmējdarbības programmā. „Inovatīva domāšana ir jebkuru radošu procesu pamatā, taču nav iespējams radīt kaut ko jaunu, ja tavs iekšējais kompass nav noregulēts uz to, lai meklētu, saredzētu un realizētu iespējas”. Šajā intervijā par to, kā koučs var palīdzēt sakārtot savu domu vidi tā, lai jūs ar panākumiem varētu radīt un īstenot inovatīvas domas sasniedzot savus vispārdrošākos mērķus.
Būt pievilcīgam ir dabas dota dāvana. Pievilcīgajiem visa pasaule guļ pie kājām. Bet ja tā nav, tad samierināties ar savu neizteiksmīgo „neko” un turpināt tāpat – nekā? Ir naivi iedomāties, ka izredzētie, apzinoties sev piedēvēto prasmi šarmēt, to nepilnveido vai mērķtiecīgi to nav izveidojuši. Kritiski paskatoties uz sevi no malas, var pārdomāt, kā mainīt savus pasīvos ieradumus un... Nevajag veidot dienas sarakstu kā sevi pārtaisīt, bet gan kā sevi sakārtot. Šoreiz runa ir par vizuālo tēlu – mērķtiecīgām darbībām sava ķermeņa, ķermeņa valodas un ģērbšanās manieres pilnveidošanā. Kā mērķtiecīgi provocēt patiku pret sevi? (Rakstu lasiet žurnāla "Office Manager" novembra/decembra numurā)Kā noteikt cilvēka raksturu pēc fotogrāfijas? – Fenotipoloģija. 2. daļa Autors: Māris Belte
Iepriekšējā rakstā („Office Manager” Septembra/oktobra Nr. 54) varējāt uzzināt, kā pēc cilvēka ārējā izskata (fenotipa) var prognozēt uzvedību un raksturu. Sīkāk tika apskatītas tādas pazīmes kā zoda izvirzījuma pakāpe, skatoties no sāniem. Šoreiz apskatīsim, par ko liecina zods pretskatā, kā arī, par kādām rakstura iezīmēm liecina kakla garums un resnums. (Rakstu lasiet žurnāla "Office Manager" novembra/decembra numurā)STILS
Kā skaisti uzdāvināt naudu? Naudu dāvināt it kā nav labais tonis – liecinot par izdomas trūkumu, ļauj salīdzināt, cik tad kurš manis dēļ atļāvies iztērēt, tādēļ arī cenu zīmīti dāvanām parasti cenšamies neatstāt. Lai vai kā, nauda vienmēr bijis viens no dāvināmajiem risinājumiem, par ko pats saņēmējs bieži vien ļoti priecājas. Un arī radošu ideju, kā naudu dāvanā pasniegt, izrādās netrūkst – to var izdarīt ar gana lielu izdomu un radošu pieeju.
(Rakstu lasiet žurnāla "Office Manager" novembra/decembra numurā un www.calis.lv)BIZNESA ANGĻU VALODA
Apdrošināšanas mīkstais spilvens Autore: Ineta Alksne
Cilvēki ir būtnes, kas mīl drošību, stabilitāti, un par drošības sajūtu ir gatavi maksāt lielu naudu.
Apdrošināt var teju jebko – ja vien esat gatavs maksāt un kāda apdrošināšanas kompānija būs gatava uzņemties risku, lai vēlamo drošības līmeni jums tik tiešām nodrošinātu.
Visbiežāk sastopamies ar veselības, dzīvības, mantisko un dažnedažādu risku apdrošināšanu. Nav ieteicams doties uz citām valstīm, ja neesat parūpējies par atbilstošu apdrošināšanas polisi – katram gadījumam. Šoreiz angļu valodas mācībstunda tieši par apdrošināšanu – lai arī svešā zemē jūs (un jūsu manta) varētu justies pasargāts no forsmažora.
Dzīve informācijas un iespēju pārpilnības laikmetā. 2. daļa. Labās smadzeņu puslodes uznāciens
Autors: Toms Urdze
Šī ir otrā daļa rakstu sērijai Dzīve informācijas un iespēju pārpilnības laikmetā. Raksta sākumā apskatīta smadzeņu pusložu darbība; tālāk tā lietota kā metafora, lai aplūkotu 21. gadsimtam nepieciešamās kompetences.
Mūsu smadzenes ir sadalītas divās puslodēs, katrai no kurām ir savas primārās funkcijas. Piemēram, kreisās puslodes funkciju uzskaitījumā ietilpst loģika, valoda, analīze; savukārt labā puslode ir atbildīga par kopsakarību saskatīšanu, intuīciju, iztēli, jēgas piešķiršanu.
Šāds iedalījums nav akmenī iekalts: daudziem cilvēkiem (10–30%) daļa no augstāk minētajām funkcijām būs atrodama pretējā puslodē. Jāpiebilst, ka smadzenes ir mainīgas, piemēram, var novērot, ka cilvēkam, kuram triekas rezultātā ir bojāta viena smadzeņu puslode, tās funkcijas ar laiku uzņemas citi smadzeņu reģioni.
(Rakstu lasiet žurnāla "Office Manager" novembra/decembra numurā un www.metodes.lv )LAIKA PLĀNOŠANA 18 minūšu plāns produktīvai darba dienai
Kuriem no jums ir pārāk daudz laika, bet nepietiekami daudz kā prātīga, ko tajā iesākt? Ne jums? Tā jau domāju. Tas nozīmē, ka mēs uzsākam katru dienu, zinot, ka visu padarīt nepagūsim, taču darīt ko ir, ai, cik daudz. Tāpēc tas, kā mēs pavadām savu laiku, ir nopietns stratēģisks lēmums. Tieši tāpēc ir vērts izveidot darāmo darbu sarakstu sarakstu. Tomēr pat ja būsiet izveidojis šādu sarakstu, izaicinājums vienmēr būs tā izpilde, jo kā zināms, visgrūtākais darbs pasaulē ir domāt un koncentrēt savu uzmanību. Kā gan iespējams pieturēties pie plāna, ja tik daudz apstākļu un jaunu uzdevumu to apdraud un cenšas izjaukt? Kā mēs varam koncentrēties uz dažām svarīgām lietām, kad tik daudz citu lietu pieprasa mūsu uzmanību? Laika plānošanai jākļūst par rituālu. Nederēs vienkārši aptuvens mūsu prioritāšu saraksts – tas nav pietiekami noturīgs vai pārdomāts. Tam jābūt pastāvīgam procesam, kuru mēs ievērojam, lai koncentrētos uz savām prioritātēm visas dienas garumā, lai vai kas notiktu.
Mūsu radošais darbs vislabāk veicas tad, kad ielūkojamies sevī un veltam laiku nesteidzīgai apcerei. Pētījumi rāda, ka klejojošs prāts daudz biežāk piedzīvo pēkšņus apskaidrības un radošuma „Eureka!” mirkļus. Ieturot pauzi un attālinoties no ikdienas uzdevumiem, mēs dodam mūsu smadzenēm laiku sava veida ilgtermiņa, „lielās bildes” domāšanai, ko nevar panākt nekavējošas tikšanās ar priekšniecību un klientiem, nedz ar e-pastu un sapulču palīdzību. Dizainers Stefans Sagmeisters šos pētījumus ņem nopietni. Viņš savu darbu plāno ar apskaužamu noteiktību – ik pēc septiņiem gadiem Jaungada vakarā Sagmeisters aizslēdz savu dizaina studiju Ņujorkā uz veselu gadu radoši atjaunojas. Sava radošā atvaļinājuma laikā Sagmeisters "strādā", bet ne klientiem. (Un arī to viņš domā nopietni. Pagājušajā gadā viņš attiecās no iespējas veidot Obamas Baraka kampaņas plakātu, jo bija radošajā atvaļinājumā.) Viņa mērķis ir paņemt piecus gadus no savas pensijas un iestarpināt tos pa vidu savam darba dzīves ciklam. Līdz šim viņš ir paņēmis divus šādus atvaļinājumus.
(Rakstu lasiet žurnāla "Office Manager" novembra/decembra numurā) Uz pirti pēc veselības
Autore: Dace Lina
Pirtis dziedinošiem un higiēnas uzturēšanas nolūkiem izmantotas kopš senseniem laikiem. Pirts latviešu sētā bijusi sava veida svētnīca. Arī mūsdienās ir saglabājusies pirtī iešanas tradīcija un rituāli.
Vai nav svētīgi, ja šajā trauksmainajā laikā atrodas kāds brīvs brīdis sev. Tā var būt laba grāmata un silts pleds, kas mūs silda, vai sveces liesma un mierīgas pārdomas par bijušo un nākamo. Daudzo notikumu vidū mums visiem ir daži īpaši – ar lielāku garīgi emocionālo vai materiālo vērtību, kuri tik viegli nenogrimst aizmirstībā. Arī man. Reiz vasaras beigās man gadījās pazaudēt kādu lietu un es sāku apdomāt, kādu vietu mūsu dzīvē drīkst ieņemt lietas...
Ziniet, man vienmēr licies, ka nevajag pārāk pieķerties lietām. Lepojos, ka man nevajag pieblīvēt gultas apakšu un skapja augšu ar kastēm, kurās atrodas vecas Smenas, plīša lācīši bez ķepām un novecojuši eglīšu rotājumi. Esmu lepna, ka neesmu kļuvusi par lieko mantu vergu. Vergs – skan diezgan pārspīlēti, bet kā ar pieķeršanos?
Ja tā padomā, nemaz tik sen mūsu vecākiem un vecvecākiem iekrāto mantu lika atdot kopējam kolhozam, kas mūsu zemē ieviesa vienlīdzību visiem. Šo gandrīz mūžīgo sasalumu nomainīja kapitālisma pavasaris ar krasu vērtību maiņu, vēl nežēlīgāku nekā straujas klimata izmaiņas – tas pēc ievainoto un bojā gājušo skaita.Kāds ir bijis cilvēku dzīves dzinulis katrā no šiem posmiem?!
Paskatieties visapkārt! Vai kapitālisms neatgādina spēli „Monopols”? Šajā spēlē galvenā balva ir naudas zīme, savukārt pārticība un mantiskie īpašumi liecina par veiksmi. Vēl vairāk – daži domātāji pat skaidri norāda uz to, ka finansiālā nabadzība ir arī gara nabadzība... arī reālajā dzīvē.
Pēc visa pieredzētā es sliecos piekrist pēdējai tēzei. Nenoliegsim – pasaule ir viens liels izdevību lauks ar ļoti auglīgu un mazāk auglīgu augsni (it īpaši šodien). Iesākumā vari izvēlēties strādāt kāda cita labā; vari iekopt savu mazu rūpalu; uzņemties zināmas kredītsaistības, lai iegūtu starta kapitālu un sākt spēli. Spēles motivācija – nauda, vara, popularitāte, ērtības. Garīgā izaugsme – sekundāra, bet neatņemama.
Lai spēle šķistu interesanta, ir jāiekāro galvenā balva, vai ne? Bet kurš tad vēl nezinās noslēpumu, ka lai iegūtu kāroto, jāiedomājas, ka balva jau iegūta. Un tā ir arī zināma mīlestība pret balvu, kas dažiem pat pāraug apsēstībā, un naudas velns vairs šos nelaiž vaļā, sakās, aizvietošot draugus, ģimeni un tautu! Šeit vietā atcerēties stāstu no Bībeles, kad ļaudis izveidoja sev zelta vērsi, ko pielūgt, un aizmirsa Dievu – varbūt var teikt, sevi pašu, tuvākos un vērtības. Pēc būtības arī šobrīd šis stāsts ir tikpat aktuāls kā tad – tā joprojām ir cīņa starp garīgo un materiālo.
Dažreiz šī cīņa, kas notiek arī manī, liek aizdomāties. Arī es esmu aizspēlējusies līdz zināmam līmenim. Un te reiz saņēmu kārtējo „balvu” – video kameru. Tas vēl notika laikā, kad likās, ka stilīgums, ērtības un kapitāla palielināšana man tik ļoti nav svarīgas. Taču ērtības ir vērtības, un pie ērtībām pierod... Bet reiz kādā no dzīves pagriezieniem (arī burtiski) šo ērtību es pazaudēju. Tas bija tik traģikomisks gadījums, ka varbūt pēc gadiem atļaušos pasmaidīt. Redziet, es tomēr biju veikusi savu mazo dzīves spēli pa maziem lauciņiem – seši soļi uz priekšu – sulu spiede, divi soļi atpakaļ – nenomaksāti rēķini, 3 soļi uz priekšu – iegūts jauns divritenis, seši gājieni – fotoaparāts utt. Tā teikt nebiju jau uzreiz tikusi Leiputrijā pa spēles „Cirks” kāpnēm pāri 60 lauciņiem. Pieņemu, ka tad šis zaudējums liktos mazāk svarīgs par „Dinamo” nulle punktiem spēlē ar apakšgrupas pastarīšiem. Taču, kad apsēdos blakus no asfalta uzlasītajiem kameras gabaliņiem, es gara acīm atcerējos „spēles soļus”, kamēr nokļuvu līdz zināmajam līmenim; piespiedu kameru pie krūtīm un sniedzu atvadu buču savam mīļākajām statusa simbolam, kas bija ļāvis iemūžināt vakardienu un mierinājumam skatīties uz to šodien un rīt, un...
Skaidrs jau tāpat, ka arī es pieķeros materiālām lietām, jo tās ... liecina par manu dzīvi, manu domu gājienu, vēlmi dzīvot labāk, iekšējo motivāciju veikt un pabeigt lietas, visu – labākai nākotnei. Ja es būšu laimīga latviete, tad mūsu nācija būs arvien laimīgāka, Latvija būs gaišāka.
Es arī turpmāk joprojām turēšu savu skapjaugšu brīvu, taču turpināšu savu kapitāla spēli pa labam solītim vien. Jo mazāk, jo vairāk! Nauda nav viss, taču tā palīdz dzīvi nodzīvot skaistāk!
Reklāma
