LIKUMDOŠANA
Izmaiņas MK noteikumos Personas datu pārrobežu plūsmas tiesiskais regulējums
Autore: Agnese Gusarova
Latvijā, kā jebkur citur pasaulē attīstās pakalpojumu, preču un cilvēku brīva kustība. Līdz ar to arī informācijas apmaiņa ir neizbēgams posms šajā procesā, jo bez informācijas nevar ne nodrošināt pakalpojumu sniegšanu, ne piegādāt preces u.tml. Informācijas tehnoloģiju attīstībai ir viena no būtiskākajām lomām šajā procesā, jo informācijas tehnoloģiju sasniegumi ir padarījuši vienkāršāku informācijas apstrādi (plašs informācijas apmaiņas risinājumu klāsts, informācijas pieejamība neatkarīgi no attāluma starp informācijas nosūtītāju un saņēmēju, plašs informācijas apmaiņā iesaistīto dalībnieku loks). Līdz ar to pārrobežu datu plūsmas (datu nodošanas uz citu valsti) procesos aktuāls kļūst jautājums par personas datu aizsardzību. Ja nododamā informācija satur fizisko personu datus, tad šīs informācijas nodošanas procesā ir nepieciešams ievērot Fizisko personu datu aizsardzības likumā (turpmāk – Likums) noteiktās prasības. Personas datu nodošana uz citu valsti ir pieejamības nodrošināšana personas datiem kādam uzņēmumam/iestādei/fiziskai personai citā valstī jebkādā tehniskā veidā (dokumentu nosūtīšana pa pastu, personas datu ievadīšana informācijas sistēmā, kuras tehniskie resursi fiziski atrodas citā valstī un kurā esošā informācija ir pieejama personām, kas atrodas citā valstī, automatizēta informācijas apmaiņa starp dažādām informācijas sistēmām u.tml.). Tā kā dažādās valstīs normatīvajos aktos ir noteikti atšķirīgi nosacījumi (ja vispār ir) personas datu apstrādei, ir svarīgi noskaidrot, uz kādu valsti un kādos gadījumos uzņēmums/iestāde/fiziska persona drīkst nodot personas datus citam uzņēmumam/iestādei/fiziskai personai, kas atrodas citā valstī. Pirms tiek izlemts jautājums par personas datu nodošanu uzņēmumam/iestādei/fiziskai personai, kas atrodas citā valstī, ir jābūt pārliecībai par to, ka šāda apstrāde vispār ir tiesiska (skat. Astoņi labas prakses principi personas datu apstrādē (1.princips „dati tiek godprātīgi un likumīgi apstrādāti”), „Office Manager”, Nr.44, oktobris, 2008.).
(visu rakstu lasiet "Office Manager" marta numurā)
LIETVEDĪBA
Akti un protokoli
Autore: Rasma Urtāne
Akti un protokoli pārvaldes dokumentu sistēmā ieņem svarīgu vietu un pieder pie izziņu un pārskatu dokumentu grupas. Akts ir dokuments, ko sagatavojušas vairākas personas (parasti ne mazāk kā trīs) un kas apstiprina noteiktus faktus un notikumus.
Aktus parasti raksta izveidota komisija, cilvēku grupa vai amatpersonas (inspektori, kontrolieri, auditori, policijas darbinieki u.c.), veicot pārbaudes, inventarizācijas vai konstatējot faktus, notikumus. Retāk (izņēmuma gadījumos) aktus var sagatavot viena vai divas personas. Tādēļ aktus var iedalīt koleģiālajos un vienpersoniskajos aktos. Pie koleģiālajiem aktiem pieder:
·materiālo vērtību norakstīšanas akts;
·dokumentu, kuriem beidzies uzglabāšanas termiņš, iznīcināšanas akts;
·akts par nelaimes gadījumiem;
·darbu vai lietu pieņemšanas un nodošanas akts;
·darbu izpildes akts;
·lietu pieņemšanas un nodošanas akts, mainoties uzņēmuma, iestādes vai struktūrvienības vadītājam u.c.
(visu rakstu lasiet "Office Manager" marta numurā)
„Uzslavē labu servisu!” ir kampaņa, ko LabsServiss.lv marta mēnesī rīko jau piekto gadu, turklāt kampaņa notiek visās Baltijas valstīs. Kampaņas būtība ir aicinājums visai sabiedrībai novērtēt labo mums apkārt un uzslavēt labu apkalpošanu. Uzslavēt jebkuru uzņēmumu vai iestādi, kas mūs patīkami pārsteigusi.
Apkalpošanas kultūra un kvalitāte veidojas no trīs pusēm – uzņēmumiem, to darbiniekiem un klientiem, kas esam mēs visi. Vienlaikus ar kampaņas palīdzību tās organizatori vēlas celt klientu apkalpošanas darbinieku motivāciju profesijas prestižu – aicinot sabiedrību novērtēt šo nepieciešamo un nebūt ne vieglo darbu. Turklāt uzņēmumiem, uzzinot, ko klients visvairāk novērtē viņu uzņēmumā, kļūs skaidrs, uz ko koncentrēties savā darbā un kas klientam ir vissvarīgākais!
Visu marta mēnesi tiks vāktas uzslavas par katru apkalpošanas vietu atsevišķi. Uzslavēt uzņēmumu varat šādos veidos: ·www.labsserviss.lv uzslavu formā; ·e-pastā info@labsserviss.lv; ·pa informatīvo tālruni 1180; ·īsziņās uz numuru 159 ar kodu MARTS un uzslavas tekstu; ·uzņēmuma apkalpošanas vietās.
Darbinieka tēls: Ko ievēro klients?* Autore: Sandra Klāviņa
Pat ja klients uz uzņēmumu atnāk reizi mēnesī un pat ja apkalpojošais darbinieks sniegs klientam cieņas un uzmanības pilnu attieksmi, svarīgi, lai arī darbinieka ārējais tēls un darba vide raisītu klientā uzticības jūtas un atbilstu klienta gaidām, vēršoties pēc pakalpojuma kādā konkrētā uzņēmumā. Šajā rakstā pievērsīsim uzmanību tām niansēm, kuras klients pamana, ienākot birojā, un kuras bieži vien var būt par iemeslu viņa izvēlei atgriezties vai neatgriezties tajā.
Tēlu vērtē kopumā
Visa klientu apkalpošana sastāv no niansēm, taču klients vienmēr vērtē uzņēmuma tēlu kopumā – vai darba vide un darbinieka iekšēji pozicionētais, ar uzvedību un ķermeņa valodu paustais tēls atbilst uzņēmuma kopējai koncepcijai, organizācijas kultūrai un paustajām vērtībām.
Tā kā pirmā iespaida radīšanai nepieciešamas nieka 90 sekundes, darba vietai jābūt kārtīgai vai vismaz jārada uzņēmuma kultūrai atbilstošs iespaids. Mūsu uztvere ir selektīva, un uzņēmums mūsu atmiņā saglabājas fragmentāri. Tikai 10% no redzētā varēsim skaidri atsaukt atmiņā, kad būsim jau atstājuši uzņēmuma telpas. Tāpēc rodas jautājums – kādi būs šie 10%?
Klients varbūt dažkārt arī neievēro nianses, it sevišķi, ja uz biroju ir atnācis pirmoreiz, bet, ja viņš nāk regulāri, tad noteikti ievēro birojā notikušās izmaiņas. Un noteikti pamanīs, kaut vai tikai intuitīvi, ka kaut kas no biroja koptēla it kā „izlec” – nevis harmoniski papildina, bet atšķiras. Tāpēc biroja vidē pieļaujams teju jebkas, ja vien tas pastiprina un saskan ar uzņēmuma pozicionēto koptēlu: jo tas būs viengabalaināks, jo lielāku klienta uzticību uzņēmuma produktiem un pakalpojumiem radīs.
Cik bieži mēs uz savu darba vidi paskatāmies it kā ar „klienta acīm”?
Dažkārt, pārrodoties no atvaļinājuma, rodas vēlēšanās pārkārtot kādu plauktu, pārbīdīt skapi vai kā citādi mainīt darba vidi. Tas zināmā mērā saistīts ar to, ka no jauna paskatāmies uz sen pierastām lietām. Darba ritumā mēs esam pieraduši atrasties savā darba vidē un jūtamies tajā ērti, bieži pat nepamanot to, ko ienākot ierauga klients.
Bieži vien ir vērtīgi pajautāt, ko par jūsu darba vidi domā kāds jaunais darbinieks vai arī klienti – tas dod vielu pārdomām. Mēs paši varam domāt, ka viss ir kārtībā, bet, pajautājot kādam nesen pieņemtam darbiniekam, kāds viņam radās priekšstats, pirmoreiz ienākot birojā, var izrādīties, ka esam atstājuši nesakārtotas darba vietas iespaidu, ko paši nemaz neesam pamanījuši. Nereti lieti noder darba vietas nofotografēšana – bildē viss ir labāk redzams. Un cilvēki ierauga, kur vajadzētu „piekārtot” – vai tas būtu papīrgrozs, kuram papīri samesti garām, nevis iekšā, vai tā būtu krūzīte ar kafijas biezumiem u.tml.
* Raksts tapis pēc Ilutas Krūmiņas (SIA „Globaly”) lekcijas Laba servisa dienu konferencē 2008. gada 8. oktobrī.
(visu rakstu lasiet "Office Manager" marta numurā)
Atšķirīgais un vienojošais klientu apkalpošanā – intervija ar Peter Fisk
Autore: Sandra Klāviņa
Pēc Pītera Fiska (Peter Fisk) domām, veiksmīgai uzņēmējdarbībai svarīgi ir vairāki priekšnosacījumi – koncentrēties uz patērētāju un viņa vajadzībām, izdomāt, kāds produkts vai pakalpojums varētu patērētājam atrisināt kādas problēmas vai padarīt dzīvi vienkāršāku, efektīvi šo produktu pozicionēt un piedāvāt patērētājam, kā arī ideju realizēt biznesa projektā. Mārketinga mērķis nav spēt pārdot patērētājam to, ko viņš patiesībā nemaz nevēlas, bet gan saprast, kā atrisināt patērētāja problēmas. Un rūpes par esošajiem klientiem šajā laikā ir daudz svarīgākas, nekā jaunu klientu piesaistīšana, nekā jaunu produktu radīšana.
Mārketinga speciālists, kas strādājis un konsultējis tādās starptautiskās kompānijās kā „Coca-Cola”, „Microsoft”, „Vodafone”, „British Airways”, „Shell”, „American Express” un citās, janvāra nogalē Jūrmalā sniedza meistarklasi „Klientu apkalpošanas ģēnijs”. Šajā numurā piedāvājam interviju ar Pīteru Fisku, kurš jau 11. martā sniegs meistarklasi „Biznesa ģēnijs”.
MĀRKETINGS
Iekšējais mārketings – uzņēmuma stratēģijas daļa
Autore: Lija Gribaļeva
Par jēdzienu ’iekšējais mārketings’ ir izveidojušās atšķirīgas izpratnes, bet lielākā daļa uzņēmēju un vadītāju ar to saprot uzņēmuma darbiniekiem domātus pasākumus. No vienas puses, tā tas ir, jo iekšējais mārketings ir mērķēts uz paša uzņēmuma darbiniekiem. Bet, no otras puses, šāds skaidrojums ir gaužām nepilnīgs, jo iekšējais mārketings ietver sevī ne tikai komandas treniņus, kopīgus izbraukumus un korporatīvos svētkus. Šajā rakstā pastāstīsim par to, kāda ir iekšējā mārketinga īstā būtība un kāpēc tas ir tik nozīmīgs katram uzņēmumam. Pastāv cieša saistība starp darbinieku un klientu apmierinātību un uzņēmuma darba kvalitāti un produktivitāti. Savas vajadzības ir ne tikai klientiem, bet arī pašiem darbiniekiem, un šīs vajadzības ir jāapmierina. Uzņēmuma darbinieki ir pirmais nozīmīgais uzņēmuma tirgus. Iekšējā mārketinga loģiskā ķēde ir pavisam vienkārša: motivēti un uzņēmumam lojāli darbinieki – augstāka darba kvalitāte un produktivitāte – apmierināti un lojāli klienti – un rezultātā augstāka uzņēmuma peļņa. Tāpēc iekšējais mārketings aicina padomāt par savu darbinieku vajadzībām, un censties tās piepildīt ne tikai ar izmaksāto algu. Iekšējā komunikācija ir cieši saistīta ar iekšējo mārketingu, bet starp abiem šiem jēdzieniem nevar likt vienādības zīmi. Ja iekšējā komunikācija ir viens no uzņēmuma pastāvēšanas nosacījumiem un rodas katrā uzņēmumā neatkarīgi no izvirzītajiem mērķiem un plāniem, tad atšķirībā no tās iekšējais mārketings ir stratēģiski pārdomāts un ilgtermiņā izplānots aktivitāšu un rīcības komplekss, kurš uzņēmumā var arī nebūt. Līdz ar to iekšējais mārketings prasa lielus sagatavošanās darbus, plāna un stratēģijas izstrādi un realizēšanu ilgtermiņā. Sporta spēles brīvā dabā var būt daļa no iekšējā mārketinga, bet tikai ar nosacījumu, ka tās ar noteiktu nolūku tika iekļautas stratēģijā, nevis tāpēc, ka šādus pasākumus rīko visi. Bet, ja runa ir par mērķtiecīgu un plānveidīgu iekšējo komunikāciju, tad tieši tā ir fundamentālais iekšējā mārketinga realizēšanas rīks.
(visu rakstu lasiet "Office Manager" marta numurā)
Kā veidojas cena Autors: Gatis Ratnieks
Pirms cilvēks pieņem lēmumu pirkt vai nepirkt kādu preci vai pakalpojumu, bieži vien viņa lēmuma pamatā ir tieši noskatītās lietas cena. Tomēr nereti pat neiedomājamies, ka pirms izlemt, cik tad prece maksās, tirgotājam jāpavada garas pārdomu un aprēķinu stundas, lai, izsverot visus par un pret, atrastu piemērotāko cenu, lai klients to būtu gatavs maksāt, bet pats uzņēmējs būtu apmierināts ar gūto peļņu.
Pēc definīcijas cena ir produkcijas un pakalpojuma vērtība, kas izteikta naudā. Un lietas būtība kā jau vairumā gadījumu ir vienkārša – noteiktajai cenai jāveido līdzsvars starp uzņēmuma izmaksām un to, ko par produktu ir gatavs maksāt pircējs. Tomēr lēmumu pieņemšana par cenām ir komplicēts process – ja uzņēmums ir liels, produktam jānosaka optimāla cena katrā no tirgiem. Tas ir viens no sarežģītākajiem jautājumiem, kādus nākas risināt uzņēmuma vadībai. Lai noteiktu cenu, ir jāņem vērā daudz un dažādi faktori, no kuriem daļai visbiežāk nemaz nebūs pieejams pietiekams daudzums informācijas. Turklāt, ja cena būs par augstu, pircējs var sākt nosliekties par labu konkurenta produkcijai, savukārt, ja tā būs par zemu, tā nenosegs visas pārdevēja izmaksas un, iespējams, pat sāks nest zaudējumus. Tāpēc pirms noteikt cenu, pirmkārt, vajadzētu skatīties uz pieprasījumu, nevis piedāvājumu, mēģināt saprast, cik tad pircējs var un grib samaksāt par piedāvāto produktu. Otrkārt, uzņēmējam būtu nepieciešams maksimāli samazināt pašam savas izmaksas, lai no pārdošanas procesa gūtu maksimāli lielu peļņu.
(visu rakstu lasiet "Office Manager" marta numurā) DARBS
Uzņēmumam vajag uzticības personu Autors: Ivars Vanadziņš
Uzticības persona uzņēmumā nav obligāts personāla postenis, un arī, ja tāds uzņēmumā pieņemts un atzīts par nepieciešamu, tieši no konkrētās personas būs atkarīgs tas, kādus amata pienākumus tā uzņemsies. Šī raksta uzdevums ir īsi informēt par to, kas ir uzticības personas uzņēmumā likuma izpratnē un kāda varētu būt to loma uzņēmuma darbībā, proti, kas šādas personas var izvirzīt, ievēlēt un ar ko tās varētu nodarboties.
Uzticības personu ideja ir balstīta Darba aizsardzības likumā (20.06.2001.) noteiktajās prasībās darba devējam, kur starp riska novērtējumu un darba vides iekšējās uzraudzības īstenošanu ir pieminēta darba devēja konsultēšanās ar nodarbinātajiem, iesaistot viņus darba vides uzlabošanā.
Šādu konsultāciju nodrošināšanai var būt ļoti dažādi mehānismi, bet viens no tiem – formālākais, ir uzticības personu izvirzīšana un ievēlēšana no uzņēmuma nodarbinātajiem. Uzreiz gan jāpiebilst, ka darba devējam nav pienākuma nodrošināt uzticības personu ievēlēšanu un darbību uzņēmumā – iniciatīvai ir jānāk no nodarbināto puses. Ja šāda iniciatīva ir bijusi, tad darba devēja pienākums ir sadarboties.
Starp neformālākām pieejām šādu konsultāciju nodrošināšanā būtu jāmin vienkāršas, neformālas un cilvēciskas sarunas starp darba devēju (jebkura augstākā, vidējā un zemākā līmeņa vadītāja personā) un nodarbinātajiem, anketēšana (tā var būt arī anonīma), kā arī sarunas un konsultācijas darba vides riska novērtējuma veikšanas laikā.
(visu rakstu lasiet "Office Manager" marta numurā)
PERSONĀLVADĪBA
Vadītāju diskusija – par uzņēmējdarbības vides pozitivizēšanu!
Mēs visi esam noguruši no sliktajām ziņām, tāpēc liela daļa cilvēku izslēguši no sava informatīvā lauka ziņu lasīšanu, skatīšanos un klausīšanos. Esot uzņēmējdarbības vidē, svarīgi būt objektīvi informētam par notiekošo, jo tas ļauj pieņemt izsvērtus, situācijai atbilstošus lēmumus, kā arī ieraudzīt iespējas, un te nu tiešām spēkā ir teiciens – kas vienam slikta ziņa, otram var būt avots idejām, ko darīt citādāk, un šajā gadījumā nemaz neattiecinot to uz latviešiem it kā raksturīgo nenovīdību, bet gan uz adekvātu situācijas uztveri un izmantošanu savā labā.
Tomēr tieši uzņēmēji ir tie, kuriem šajā laikā nākas pieņemt vissmagākos lēmumus un izdarīt labākās iespējamās izvēles, domājot par savu attīstību nākotnē, lai arī dažkārt tas nozīmē izvēlēties mazāko no diviem ļaunumiem.
Pastāv uzskats, ka pozitīvi domājošs cilvēks pieņem arī pozitīvākus, veiksmīgākus lēmumus, tāpēc apmācību portāls „B2Binfo” un SIA „Nordic Training Internatinal” rīkoja diskusiju uzņēmējiem, lai meklētu un atrastu iespējas skatīties uz šobrīd mūsu ekonomikā, valsts pārvaldē un līdz ar to sabiedrībā notiekošo no iespēju aspekta. Diskusijā piedalījās speciālisti – koučinga asociācijas „ICF Latvija” prezidente Tatjana Dremļuga, SIA „Eiropersonāls” pasniedzēja, psihoterapeite Amanda Ķeruže, SIA „Nordic Training International” valdes loceklis, biznesa treneris un konsultants Uģis Strauss un SIA „Gulivers” valdes loceklis, biznesa treneris Pāvels Romašins.
Uģis Strauss: Lasot sliktās ziņas un pieņemot to kā savu personīgo realitāti, cilvēks projicē to uz sevi, izdomā pašu sliktāko scenāriju, kas ar viņu var notikt pēc pusgada, un sāk šajā scenārijā dzīvot jau šodien, un jau šodien sākt justies slikti. Bet, tā kā cilvēks jau šodien jūtas slikti, tad skaidrs, ka neko daudz viņš nespēj izdarīt, viņa efektivitāte ir būtiski pazemināta, jo fiziski viņa prātā visu laiku atrodas attēls, ar kuru viņš pats sevi halucinē. Mēs gribam kaut ko mainīt.
Ko darīt? Vispirms izslēgt sliktās ziņas datorā, TV, radio – objektīvā realitāte ir viena lieta, bet, ja mēs tajā skatāmies katru otro stundu, kļūst arvien sliktāk, samazinās mūsu darbaspējas un rezultātā nekas labs no tā visa nav sagaidāms.
Svarīgi ir arī saprast un pareizi interpretēt eksperta pozīciju. Mēs parasti sakām – ja gribi kaut ko iemācīties, atrodi ekspertu šajā jomā un mācies no viņa, un no tā bieži vien būs lielāka jēga nekā no teorētiski apgūta kursa. Tagad, kad ir krīze, mēs atkal gribam mācīties, kā no tās veiksmīgi izkļūt – un principā šajā situācijā vienīgie cilvēki, kuru viedoklī šobrīd ieklausīties, ir tie, kuri ir pārvarējuši krīzi – iekšēji un ārēji. Tie cilvēki, kuri nav iekšēji pārvarējuši šo krīzi, nav autoritātes, pie kā šobrīd apelēt. Tajā pašā laikā ir vērts ieklausīties to cilvēku padomos, kuri paši spēj sevi uzturēt labā formā un strādāt, kā arī meklēt cilvēkus, kuriem ir citi uzskati, piemēram, kuri gatavojas pelnīt no krīzes. Maskavā kāds uzņēmējs transporta pakalpojumu jomā ar minimālo projektu apgrozījumu 2 miljoni latu gadā ir izvirzījis sev uzdevumu paaugstināt savu apgrozījumu pieckārtīgi, izspiežot no tirgus vājākos konkurentus. Viņš patiesi uzskata, ka krīze ir debesu dāvana, par kuru viņš ir dziļi pateicīgs. Un viņa motivācija ir šāda – kad Maskavā viss maksās trīs kapeikas, man ir jābūt četrām kapeikām, lai to visu nopirktu. Viņš var kļūdīties – viņš var paaugstināt savu apgrozījumu tikai divreiz – totāla neveiksme, taču, salīdzinot ar 50% zaudējumiem, tā ir ļoti veiksmīga alternatīva. Mēs varam piekrist šī cilvēka morālei vai nepiekrist, mēs varam darboties transporta nozarē vai kādā citā, jebkurā gadījumā, esot kopā ar šādu cilvēku un skatoties, kā viņš domā, mums ir iespēja sevi nostādīt uzvarētāja pozīcijās.
Otra lieta, lai cik tas neizklausītos ciniski, cilvēki, kuri grimst depresijā, ja arī mums ir jāpārdzīvo grūts posms, ir mums psiholoģiski kaitīgi. Parēķiniet, cik daudz laika un enerģijas jums ir nepieciešams, lai pēc kontaktēšanās ar depresijā grimstošu cilvēku jūs varētu atkal produktīvi strādāt, pats nekļūstot par nomāktības upuri – tas nepalīdz virzīties uz priekšu. Tāpēc meklējiet cilvēkus, kuri par spīti sarežģījumiem ir eksperti laba noskaņojuma un veselīga garīgā stāvokļa uzturēšanā.
Tāpat ir vērts atcerēties, ka arī agrāk cilvēki ir pārvarējuši krīzes un sarakstījuši par to grāmatas – tās šobrīd būtu īstais laiks palasīt.
(Visu diskusiju lasiet "Office Manager" marta numurā)
VEIKSMES UNIVERSITĀTE – 20. nodarbība
Kas kopīgs kvantu fizikai un efektīvai komunikācijai? Autore: Sandra Klāviņa
„Ja cilvēki sadarbojas, ir iespējams liels, pozitīvs lēciens Latvijas attīstībā."
Mihaēls Fukss
Kvantu fizikai izrādās ir daudz kas kopīgs ar komunikāciju sabiedrības un uzņēmuma ietvaros. Kvantu kustība nav organizēts, bet gan pašorganizējošs vienums. Savukārt organizētība ir stāvoklis, bet pašorganizētība turpretī ir process. Pašorganizētas sistēmas pašas var tikt galā ar pieaugošām grūtībām, un tām nav nepieciešama ārēja vadība un pārraudzība. Kas ir būtiski – pašorganizētības principi var tikt izmantoti arī uzņēmuma, sabiedrības un valsts darbībā un tās efektivitātes uzlabošanā. Lai pārmaiņas noritētu veiksmīgi, vienmēr nepieciešams komandas darbs – sadarbība starp visām iesaistītajām personām, visu iesaistīto personu radošums, uzticēšanās un personiska atbildība – tātad pašorganizēšanās.
„Pieslēgties” DIALOGĀ
Mēs maināmies no ražošanas sabiedrības uz informācijas sabiedrību, un lai tajā gūtu panākumus uzņēmumam jābūt „caurspīdīgam” un rezonējošam. Daudzi veiksmīgi uzņēmumi jau ir sapratuši, ka dalīšanās zināšanās nozīmē tās vairot. Tomēr daudzos uzņēmumos vadība (tikpat labi tas attiecināms uz valsts vadību) vēl joprojām domā – „mēs kontrolējam informāciju”. Taču ar internetu, intranetu, dažādiem sociālajiem tīklojumiem vairs nav iespējams informāciju kontrolēt – katram ir iespēja to iegūt, un interpretējot veidot „pareizās kombinācijas”.
Jau kopš seniem laikiem zināms, ka, lai kontrolētu cilvēkus, nepieciešams „atslēgt” viņu domāšanu. Šodien, lai veidotu veiksmīgus uzņēmumus un izdzīvotu kā sabiedrība, mums ir „jāieslēdz” sava domāšana. Brīdī, kad mēs apzinīgi klausāmies kādu runājam no tribīnes, stāstām pareizos risinājumus, mēs kļūstam par patērētājiem un mūsu prāts „atslēdzas”. Lai to atkal „ieslēgtu”, nepieciešams panākt, ka katrs, tik tiešām ikviens, aktīvi iesaistās atvērtā dialogā.
Kamēr vainojam citus, mēs zaudējam savu spēju mainīties. Un dialogs ir pirmais solis, lai ne tikai iegūtu pilnīgākas zināšanas, bet arī lai atgūtu savas iespējas ietekmēt vidi un situāciju, kurā atrodamies. Uzņēmumā visiem darbiniekiem ir zināšanas, bet nereti tās netiek pielietotas, jo ne visi darbinieki ir iesaistīti dialogā. Dialogs ir atslēga uz panākumiem un veiksmi: tikai saliekot visas mūsu zināšanas (piemēram, biznesā) kopā, mēs patiešām varam iegūt Zināšanas un panākt pārmaiņas.
Mirklis pirms nākotnes
Sabiedrība nepārtraukti mainās, taču, kas ir tas, kas nosaka, ka vieni pārmaiņas izmanto savā labā un rada jaunas, nākotnes vērtības? Kur atrodamas nākotnes iespēju idejas, kad nekas vēl neliecina, par to iespējamību?
Piemēram, iedomāsimies mākslas darbu – mēs to varam apskatīt trīs stadijās: pirmkārt, kā gatavu gleznu, otrkārt, kā procesu, kurā māksliniece ar graciozu rokas kustību velk otas triepienus – top glezna, un, treškārt, kā brīdi pirms gleznas radīšanas, kad māksliniece skatās uz baltu audeklu un nekas vēl neliecina par to, kāda būs glezna, ko viņa vēlāk radīs.
Sociālo tehnoloģiju inženieri Masačūsetsas Tehnoloģiju institūtā (MTI) ir atklājuši, ka pirms kaut kas rodas, pastāv tukšums, un tieši caur šo tukšumu nākotne meklē veidus, kā ienākt tagadnē. Tā ir „U-teorija” – teorija par to, kā sajust nākotnes iespējas un tās realizēt. Arī šobrīd ir tāds brīdis, kad apkārtējā vide mainās, taču, kamēr mēs meklējam risinājumus tikai pagātnes pieredzē un zināšanās – gribam it kā lejupielādēt informāciju, kurai pēc tam varam piekrist, nepiekrist, kritizēt vai slavināt, uzskatīt, ka mēs kaut ko par to zinām vai nezinām utt., nekas nemainās, nenotiek inovācija. Tā mēs varētu arī palikt savā zināšanu līmenī – zināt to, ko esam zinājuši līdz šim. Taču izaicinājums ir ielēkt nezināmajā. Tas nozīmē – iziet ārpus tām zināšanām, kuras mēs šobrīd jau pārvaldām. Tā mēs atklāsim to, ko mums piedāvā nākotne.
(visu rakstu lasiet "Office Manager" marta numurā)
ATPŪTA
Ceļotāji kļūst tikai bagātāki
Autors: Valts Freimanis
Ekonomiskās situācijas iespaidā daudzas ar ceļošanu saistītas institūcijas (aģentūras, aviokompānijas, viesnīcas u.c.) izvēlas samazināt izmaksas saviem pakalpojumiem, lai nenāktos „slēgt to bodīti ciet”. No tā savukārt ieguvēji ir ceļotāji! Protams, teiksiet, ka cenu/algu krituma dēļ arī mūsu ienākumi ir samazinājušies, taču, lai cik pārgalvīgi tas varbūt neizklausītos, šajā rakstā mēģināšu pārliecināt, ka nevajadzētu taupīt uz ceļošanas rēķina – un tam ir pavisam loģisks pamatojums!
Zinātnieki spriež, ka latvieši jau vēsturiski nav veduši nomadu dzīvesveidu, un tādā veidā skaidrojamas arī mūsu arhaiskās bailes no savu māju un dzimtās puses atstāšanas, kaut uz īsu brīdi. Un arī nonākot ekonomiska rakstura nepatikšanās, mūsu pirmā reakcija nebūt nav veidot starptautiskus sakarus, meklēt iespējas, riskēt vai kā citādi iziet no mūsu lokālās komforta zonas, bet gan noslēgties sevī, „ierauties alā” un gaidīt, „kad briesmas būs pāri”. Taču vai varat izdomāt muļķīgāku argumentu, lai atliktu ceļošanu, par uzskatu, ka ceļot var atļauties tikai bagātnieki?
Patiesībā tieši ceļošana ir veids, kā mēs varam vairot savu bagātību. Citu tautu un kultūru iepazīšana mazina ksenofobiju, rasismu, skaudību un citu nelāgu īpašību veidošanos un iesakņošanos. Ceļojot un komunicējot ar citiem cilvēkiem, mēs ne tikai gūstam vērtīgu pieredzi un izglītojamies (arī praktisku jautājumu risināšanā), bet arī pārstrukturizējam un sakārtojam savu vērtību sistēmu. Pirms gada mani paziņas devās ekskursijā uz Gruziju, un tas, ko viņi redzēja, bija šķietami neticamais – vidusmēra ģimene dzīvo daudzstāvu mājā, kurā nav centrālās apkures, bet tā vietā pa logu izlaists skurstenis no „godmaņkrāsniņas”. Ģimenes galva strādā gan par mūziķi orķestrī, gan taksistu un paralēli cenšas veidot savu biznesu. Latvijā vidusmēra ģimenē šādos ekonomiskajos apstākļos valdītu liela depresija un savstarpēja neuzticība. Savukārt šajā gruzīnu ģimenē valdīja apbrīnojama saticība, mīlestība un savstarpēja uzticība. Viņi spēja būt laimīgi, „lai kādas vētras nāktu”. To mēs varētu tikai mācīties.
(visu rakstu lasiet "Office Manager" marta numurā)
BIZNESA ANGĻU VALODA
Inside the Business World
Uz vāka: Iluta Krūmiņa, SIA "Globaly" valdes locekle
Reklāma
