Laikraksta „Dienas bizness” rīkotajā konferencē „Kā strādāt pārmaiņu laikā” pagājušā gada nogalē, kopā tika pulcināti ekonomisti, uzņēmēji, juristi un personāla speciālisti, lai kopīgi diskutētu un rastu atbildes uz jautājumiem, kuri šobrīd interesē daudzus, bet vēl vairākiem varētu būt izdzīvošanas jautājums.
* Ekonomists Andris Strazds uzņēmējiem ieteica par vienu no pirmajām prioritātēm uzņēmumiem izvirzīt darbības efektivitātes uzlabošanu, jo pēdējo gadu laikā tā tikusi atstāta novārtā. Runājot par investīcijām, Strazds ieteica uzņēmumiem investēt produktivitātes un efektivitātes paaugstināšanai, kā arī eksporta spējas stiprināšanai, ņemot vērā to, ka vietējā tirgū tuvākajā nākotnē varētu izjust ražošanas jaudu pārpalikumu.
Strazds arī uzsvēra, ka krīze ir iespēja uzlabot attiecības ar darbiniekiem un klientiem, nostiprināt zīmola pozīcijas, pārņemt tirgus daļu no grūtībās nonākuša konkurenta, lēti iegādāties aktīvus utt.
* SIA „Fontes Vadības konsultācijas” valdes priekšsēdētāja Inese Kamarūte un Talentor Latvija valdes locekle un vecākā konsultante Katrīna Ošleja savā prezentācijā uzsvēra, ka darba devējiem šobrīd ir iespēja atgūt savas pozīcijas sarunās ar darbiniekiem, taču vadītājiem būtu jāatturas izrādīt savas dominējošās spēka pozīcijas, bet gan jādara viss, lai iedvesmotu savus darbiniekus – laiks rādīs, kurš ir labs darba devējs, un depresīva vide nebūt neveicina motivāciju uzvarēt grūtības.
Speciālistes ieteica vadītājiem izvērtēt biznesa fokusu, nosakot biznesa un darbinieku mērķus, kā arī regulāri izvērtēt rezultātus. Atalgojums būtu jāpiesaista rezultātiem, kas saistīti ar biznesam būtiskiem sasniegumiem un kompetencēm, taču jebkuras izmaiņas atalgojumu sistēmā vai darba organizācijā rūpīgi jāskaidro darbiniekiem, tā kā tas ir cieši saistīts ar viņu motivāciju.
Tāpat jāakcentē būtu nemonetārie motivēšanas veidi kā darba vide, pienākumi, vadītājs, stabilitāte u.c. Galvenais – atbalstīt savus darbiniekus.
Runājot par izmaksu samazināšanu, personālvadības apaļā galda diskusijā izskanēja tādas idejas kā darbadienas ilguma vai skaita samazināšanu – piemēram, ieviest četru dienu darba nedēļu, vai, piemēram, veikaliem – svētdienās nestrādāt.
Arī darbiniekiem šodien jābūt ļoti saprotošiem pret darba devēju – uzņēmums darbinieku algošanai var atļauties tik, cik tas var atļauties, un ja tas nozīmētu paturēt desmit procentus darbinieku vai visiem samazināt algu līdz 10% līmenim no iepriekšējās algas, darbinieki paši visdrīzāk izdarītu izvēli.
(visu rakstu lasiet žurnāla "Office Manager" februāra numurā)
Personas tiesības uz personas datu aizsardzību izriet no Latvijas Republikas Satversmē nostiprinātajām personas tiesībām uz privātās dzīves neaizskaramību. Pamatojoties uz minēto, personai ir tiesības paļauties, ka personai būs vadošā loma noteikt, kas, kur, ko, kad un kāpēc apstrādās tās personas datus. Lai arī šīs tiesības nav absolūtas (noteiktos gadījumos šīs tiesības tiek ierobežotas), tomēr visbiežāk personas datu apstrāde tiek veikta tieši pamatojoties uz personas piekrišanu.
(Rakstu lasiet žurnāla "Office Manager" februāra numurā)
LIETVEDĪBA
Tipiskās kļūdas lietvedībā. 2. daļa
Autore: Rasma Urtāne
Dienesta atzīmju noformēšana
Dienesta atzīmes ir dokumenta sastāvdaļas, kuras izvieto uz gatava, saņemta dokumenta. Pavisam tās ir septiņas.
1)atzīme par dokumenta saņemšanu un reģistrēšanu;
2)atzīme par datu ievadīšanu informācijas sistēmā;
3)atzīme par kontroli;
4)atzīme par iepazīšanos ar dokumenta saturu;
5)rezolūcija;
6)vīza;
7)atzīme par dokumenta izpildi.
Piecas no tām izvieto ceturtajā zonā, tātad zem vadības paraksta, bet divas – otrajā zonā
(visu rakstu lasiet žurnāla "Office Manager" februāra numurā) BIROJS
Veselīgs mikroklimats darba vietā – labas pašsajūtas un darba spēju priekšnoteikums
Autors: Ivars Vanadziņš
Ikdienas darba gaitā birojos mikroklimats ir tas darba vides parametrs, kuru ir visgrūtāk ievērot – jebkurš apmeklētājs redz ēkas ārējo veidolu, kāpņu telpu, biroja priekštelpu un darba telpas, kā arī mēbeles un iekārtojumu. To esam pieraduši novērtēt gan savā birojā, gan apmeklējot klientus un kolēģus. Tomēr jebkurš, kurš saskāries ar darbam nepiemērotu mikroklimatu, iespējams, būs ar mieru mainīt visu augstāk minēto pret iespēju elpot kvalitatīvu gaisu.
Tādējādi, varam apgalvot, ka mikroklimats viennozīmīgi ir viens no svarīgākajiem kvalitatīva biroja priekšnoteikumiem, bet kas tad īsti ir darba vides mikroklimats? Vienkārši runājot, tas ir meteoroloģisko faktoru kopums, kurš sastāv no zināmiem rādītājiem. Biežāk izmantotie darba vides mikroklimata parametri tieši biroja darba vidē ir:
·gaisa temperatūra;
·gaisa relatīvais mitrums;
·gaisa plūsmas ātrums.
Precīzāk – šie ir tikai pamatrādītāji, papildus kuriem tiek izmantoti vēl arī citi. Visprecīzāk šo paplašināto pieeju mikroklimata raksturošanai izsaka zinātniskajā literatūrā lietotais vārdu salikums „iekštelpu gaiss un tā kvalitāte”, jo tas, bez jau minētajiem parametriem (temperatūra, mitrums, gaisa plūsma), raksturo arī paša gaisa kvalitāti, piemēram, tā piesārņojumu ar dažādiem ķīmiskiem savienojumiem vai mikroorganismiem. Uzreiz gan jāpiebilst, ka Latvijas uzņēmumos, ja arī tiek runāts par gaisa kvalitāti, pamatā tiek runāts par mikroklimata pamatrādītājiem.
(visu rakstu lasiet žurnāla "Office Manager" februāra numurā)Kā gudri ietaupīt, iekārtojot biroju vai pasūtot biroja mēbeles
Autore: Ināra Lisecka
Domājot par jauna biroja efektīvu iekārtošanu, paplašināšanos vai pāriešanu uz citām telpām, eksperts iesaka pievērst uzmanība 3 galvenajiem lietām:
1) esošās situācijas kritiskai revīzijai,
2) rūpīgai piegādātāja izvēlei, kas spēj nodrošināt pakāpenisku biroja iekārtošanu nemainīgā kvalitātē ilgstošā laika posmā,
3) risku izvērtēšanai – zemas cenas un kvalitātes attiecība.
Revīzija nepieciešama, lai izvērtētu vajadzības un spētu atšķirt to, kas patiešām vajadzīgs no tā, pie kā mēs it kā esam pieraduši. Tāpēc pirms mēbeļu pasūtīšanas jāveic nopietna darbinieku darbam nepieciešamo līdzekļu, drukāto dokumentu glabāšanas un darba organizācijas revīzija.
Ja kritiski apskatām skapju saturu, ko izmanto darbinieki, tad bieži atklājas, ka lielā daļā glabājas dokumenti, katalogi, kas ir novecojuši un netiek izmantoti, personīgās mantas, kas nav ikdienas lietošanai. «Pēc šīs revīzijas veikšanas, pārejot uz jaunām telpām, jums visdrīzāk būs nepieciešams par 1/3 vai pat uz pusi mazāk skapju,» saka Jānis Mežulis un papildina: «Šobrīd, kad lielākā daļa informācijas tiek uzglabāta elektroniski, pietiek ar nelielu plauktu vai zemu skapi darbiniekam nepieciešamo materiālu un dokumentu uzglabāšanai.»
(visu rakstu lasiet žurnāla "Office Manager" februāra numurā)
PERSONĀLVADĪBA
Vertības pārmaiņu vējos
Autors: Arnolds Brūders
Ekonomiskā situācija un attīstības prognozes, ar kādām aizsācies gads, dod vielu pārdomām praktiski katrā darba vietā ikvienam darba veicējam. Taču šāda situācija, ja arī rada stresu, tad ne bez iemesla, jo vienlaikus tā paver lielas iespējas un mudina pārvērtēt, kas svarīgs un kas ne.
Daudzviet birojos ar neapbruņotu aci pamanāms noskaņojums, ko, iespējams, pēc laika interpretēsim, kā šim laikam raksturīgu:
1)Nomākts garastāvoklis vairumam darbinieku;
2)Jūtama darbinieku iekšēja spriedze un diskomforta sajūta, bažas par savas darbavietas saglabāšanu;
3)Samanāmas iekšējās konkurences pazīmes;
4)Manāms apjukums un dažāda veida neziņa;
5)Uzspēlēta, bet nepārliecinoša laipnība;
6)Jūtamas bailes no „bosa”;
7)Tiek demonstrēta liela aizņemtība un nopietna darba imitēšana;
8)Gatavība vai vēlme par katru cenu panākt potenciālā klienta labvēlīgu attieksmi.
Droši vien, ka varētu minēt vēl virkni pazīmju, ko tā vai citādi iespējams vērot vai ikvienā darba vietā un ko īsi varētu nosaukt par savstarpējo attiecību un komandas mikroklimata „atdzišana”. Neapšaubāmi, tas atstāj iespaidu uz darba efektivitāti, darbinieku motivāciju, klienta vēlmi turpināt sadarbību.
Kam būtu jāpievērš uzmanība, lai kritiskais pārmaiņu periods būtu vieglāk pārvarams un tiktu izmantots, lai turpinātu attīstību un gūtu maksimālu labumu esošajā situācijā ne tikai saglabājot, bet arī izvēršot savu darbību tālāk, noturot un saglabājot vērtīgāko, kas ir jebkurā uzņēmumā – cilvēku, vērtīgo darbinieku, ideju ģeneratoru, šo ideju attīstītāju, uzlabotāju un izpildītāju?
(visu rakstu lasiet žurnāla "Office Manager" februāra numurā)Atmosfēras svars
Autors: Gatis Ratnieks
Labai atmosfērai darba kolektīvā ir nepārvērtējama nozīme. Tā nemaksā gandrīz neko, taču pateicoties tai, uzņēmums savus mērķus var realizēt daudz precīzāk un sasniegt daudz ātrāk.
Tas kā cilvēki jutīsies savā darba vietā ir atkarīgs no daudzām lietām un katram tomēr tās būs atšķirīgas un īpašas, saka socioloģe Silva Omārova. Viena no tām ir kopējā situācija valstī. Taču tāpat darba grupas psiholoģiskais klimats tiešā veidā atkarīgs no vadītāja personības un spējām – vai un kā viņš šo klimatu māk veidot un vai tas viņam galu galā vispār ir svarīgs. „Ir X tipa vadītāji, kuri uzskata cilvēku tikai par izžmiedzamu citronu, instrumentu, kuru, kad vairāk nav ko paņemt, izmet ārā un meklē jaunu. Ir arī Y tipa vadītāji, kuri uzskata, ka cilvēks ir ne tikai galvenais darba resurss, bet pat visas organizācijas izaugsmes resurss. Šie vadītāji ir pārliecināti, ka cilvēkā ir jāiegulda un šis ieguldījums uzlabo darba savstarpējo attiecību klimatu,” argumentē Omārova. Ne mazāk svarīgs faktors ir arī reālā situācija organizācijā kopumā – cik svarīgs konkrētais kolektīvs ir visam uzņēmumam, vai tam klājās labi, kādas vērtības un normas tajā valda. Turklāt šīs vērtības un normas veido ne tikai pati grupa, bet arī esošie un bijušie priekšnieki. Latvijā vispopulārākais ir piramīdas tipa uzņēmumu pārvaldības modelis un tādēļ priekšnieku ietekme arī ir vislielākā, lai gan laikam ejot situācija varētu arī mainīties un tad katra indivīda devums tikai palielināsies.
(visu rakstu lasiet žurnāla "Office Manager" februāra numurā)
VADĪBA
Balsts un patvērums -
Vadītājapadoms vadītājam
Kā vadītāja drošais tēls var kļūt par gaismas bāku krīzes miglas nomocītam darbiniekam - pieredzē un padomos dalās Nordic Training International valdes priekšsēdētājs Uģis Strauss.
1. Kā vadītājs var pozitīvi ietekmēt valdošo noskaņojumu birojā?
·Pirmkārt, ar savu emocionālo stāvokli. Ja vadītājs ir emocionāli uzbudinātā stāvoklī, iekšēji pārdzīvo vai streso, apkārtējiem tas ir redzams. Turklāt darbinieki to iztulko („lasa domas”) vēl sāpīgāk, nekā tas ir īstenībā. Piemēram, vadītājam šodien „sāp galva” par neienākošu maksājumu, un viņš, īpaši nedomājot, izmet frāzi par to, ka nav naudas (domājot šodien). Garām iet darbinieks un teikto pa ausu galam sadzird, bet savā prātā iztulko, ka firmai iet tik slikti, ka var neizmaksāt algas. Tad padotais palasa internetā prognozes par ekonomikas attīstības sliktāko scenāriju un iegrimst pārdomās par to, kur dzīvot, kad kredīta nenomaksāšanas dēļ viņu izliks uz ielas. Par kādu produktivitāti darbā šeit var būt runa? Tikai mehāniskas darbības, bet ne inovatīvas idejas.
·Tāpēc vadītājam ir jābūt labā emocionālā stāvoklī. Vai vismaz jāizliekas, ka viņš/viņa tādā ir (20 minūtes izliekoties, garastāvoklis uzlabojas). Un, jo lielāka krīze, jo labākā emocionālajā stāvoklī jābūt. Kāpēc? Tāpēc, ka tikai tādā stāvoklī var atnākt ģeniālās idejas, ko darīt un kā rīkoties, lai atrisinātu problemātiskus jautājumus. Un vēl – darbinieku dēļ – ja darbinieki redz, ka vadītājs ir mierīgs un priecīgs, viņi strādā labāk un mazāk iekrīt lamatās, kas aprakstītas iepriekš.
·Kā būt labā stāvoklī, ja visapkārt ir krīze? Pirmkārt, nepieciešams atrast vissliktāko scenāriju, kas var notikt. Pēc tam šo scenāriju iekšēji pieņemt un izdomāt, ko darīt, ja šis scenārijs piepildās. Treškārt, ir nepieciešams atrast pozitīvo nodomu, ko dzīve mums grib ar šo situāciju pasacīt (pieņemot uz mirkli, ka tāds eksistē). (Un domāt par šo tik ilgi – atbildot uz jautājumu, kas šajā situācijā man ir patiesi labs, kamēr rodas iekšēja atvieglojuma sajūta un pateicība dzīvei par izaugsmes pārbaudījumu, kurā pašreiz atrodamies.) Un, kad pozitīvais nodoms ir atrasts, rakstīt plānu, kā uzlabot sliktāko scenāriju.
2. Kā šajā pārmaiņu laikā vadītājam un darbiniekam mīlēt vienam otru – labās prakses, kas palīdz celt efektivitāti
·Pirmais mīlestības līmenis ir panākams ar to, ka darbinieks zina, ka viņu neatlaidīs. Tas ir ārkārtīgi būtiski, jo šaubas ļoti krasi samazina produktivitāti. Līdz ar to droši vien ir labi atlaist tos, kuri būs jāatlaiž, uzreiz un ātri, lai sāpes ir mazākas. Bet visiem pārējiem ir jāzina, ka tās galvas, kurām bija jāripo, ir ripojušas un viņi ir šeit, lai kopā ietu uz skaisto nākotni.
·Ieviest uzņēmumā kultūru, kad tiek svinētas mazās uzvaras. Jauns klients, izpildīts pasūtījums, ienākusi nauda utt. – tas rada pozitīvu notikumu virkni, un cilvēka prāts pārskaņojas uz pozitīvo.
·Ieviest sapulces, kur cilvēki stāsta, ko viņi ir labu panākuši vai izdarījuši pēdējā laikā utt.
·Ieviest kultūru, kur ikviens zina, kas kopīgi komandai ir labs un kur sākas nepatikšanas – apgrozījumā, klientos, saražotajā vai pārdotajā produkcijā utt. Šī informācija var nebūt patīkama, taču noderīga un motivējoša.
3. Ka vislabāk ar darbiniekiem izrunāt "smagos jautājumus" vai kā, jūsuprāt, to labāk izdarīt?
·Izmantoju hamburgera principu – maize-gaļa-maize (labais – smagais/nepatīkamais – labais). Kāpēc? Tādā secībā, it īpaši ar maizi beigās, cilvēks uztver smago jeb nepatīkamo informāciju vieglāk.
·Izmantoju anekdotes vai metaforas, kas ilustrē situāciju, – tas palīdz gan aizvest līdz vajadzīgajam rezultātam, gan atvēsina situāciju.
·Domāju un runāju par vēlamo rezultātu – ko es gribu sasniegt šajās pārrunās vai situācijā un kā to izdarīt, nevis par to, kurš ir vainīgs un kāpēc problēma ir radusies.
Vadītāja cēlas un vientuļais ceļš
Autore: Sandra Klāviņa
Vadītāja darbs pamatā ir darbs ar cilvēkiem, un, jo lielāks priekšnieks, jo vairāk laika tiek veltīts attiecību un komunikācijas jautājumiem. Vadītājs apspriež ar darbiniekiem darba jautājumus, koriģē viņu rīcību un dzīvu klientu redz vienīgi tad, kad ir ziepes un klients grib runāt tikai ar „pašu galveno”.
Visgrūtākais brīdis vadītāja dzīvē, iespējams, iestājas brīdī, kad viņš saprot, ka vadītāja uzdevums ir manipulēt ar cilvēkiem. Bet tas arī ir brīdis, kad jāizlemj, vai spēsiet pieņemt šo salto patiesību vai arī neuzņemsieties vadītāja darbu, saka Aldis Greitāns, „Itella Information” direktors. Vadītājam vienmēr ir jābūt gatavam negaidītām situācijām. Turklāt ne tikai psiholoģiski gatavam, bet labi, ja vadītājs uzņēmumā pakāpeniski ir iepazinis savus darbiniekus un veidojis savu sistēmu, kas kalpo par atbalsta platformu dažādās situācijās.
Izvairīties no intrigām darbavietā vadītājam ir praktiski neiespējami, un, jo ātrāk vadītājs to saprot, jo labāk pašam vadītājam – vismaz ir iespēja tās vadīt. Tas nebūt nenozīmē, ka vadītājam intrigās jāiesaistās pašam, dažkārt pietiek vienkārši būt informētam, un tas, ja nepieciešams, ļauj izdarīt vajadzīgos soļus, lai intrigas pārāk netraucētu darbu vai atsevišķu darbinieku labklājību darbavietā. Vadītājam galvenais ir saglabāt objektivitāti, uzklausīt, bet nenostāties neviena pusē. Un šajā ziņā vadītāja darbs ir arī ļoti vientuļš – viņš organizācijā tāds ir vienīgais.
(visu rakstu lasiet žurnāla "Office Manager" februāra numurā)
Efektīva padoto vadīšana: kā attīstīt vadītāja galveno resursu?
Autors: Aleksandrs Fridmans
Viss, kas notiek kompānijā, ir tieši atkarīgs no vadītāja: no viņa prasmju un zināšanu kopuma, kā arī viņa personīgajām īpašībām un spējas šīs īpašības izmantot. Tieši vadītāja personības īpašības nosaka visu pārējo, tajā skaitā „pārvaldes instrumentu klāsta” saturu, kas paredzēti gan perspektīvas attīstības stratēģiskiem uzdevumiem, gan operatīvajiem, kuri ļauj veiksmīgi (vai neveiksmīgi?) risināt ikdienas uzdevumus. Vadītājs, kurš investē savu prasmju un zināšanu attīstībā, izdara vislabākās investīcijas, jo vadītāja zināšanām piemīt fantastiska „korporatīvās rezonanses” īpašība, kas kompānijā izplatās nevis vājinoties, bet gan pretēji visiem fizikas likumiem – pastiprinoties, attālinoties no nemiera avota vadītāja.
Lai arī cik tas dīvaini izklausītos, taču nepavisam nav svarīgi, vai vadītājs pats strādā savā uzņēmumā, bet, ja jā, – tad cik. Vadītājs ir cilvēks, kuram jāsasniedz nepieciešamie rezultāti, izmantojot savu padoto darbu. Tāpēc vadītāja pamata zināšanas ir prasme attiecīgā veidā organizēt savu padoto darbu. Principā vadītāji to saprot, tāpēc viens no aktuālākajiem jautājumiem, kuru vadītāji uzdod individuālās vai grupas nodarbībās, ir jautājums par to, kā efektīvi vadīt padotos. Šo jautājumu uzdod dažādās formās, taču būtība ir viena: „Kā izdarīt tā, lai viņi...”
Ļoti bieži vadītājiem ir jānorāda uz niansi jautājuma formulējumā, kas skaidri norāda uz to, ka cēloni padoto darbību neatbilstībai un savu cerību piepildījuma trūkumam viņi saskata... padotajos! Pie tam rodas iespaids, ka vadītāji cer iegūt nevis kādas jaunas zināšanas, kuras apgūstot viņi varētu labāk veikt savu padoto virzību pretim mērķim, bet gan kādu noslēpumainu burvju līdzekli, kas viņu padotos izmainīs... Taču, aptvēruši, kur slēpjas šī jautājuma aplamā būtība, vadītāji uzreiz labojas un, protams, saprot, ka viņiem acīmredzot pašiem ir kaut kas jāiemācās, jo padoto uzvedība gandrīz pilnībā ir atkarīga no vadītāja darbības un pārvaldes kompetences!
Kāpēc padotie ne vienmēr rīkojas tā, kā gribētos vadītājam?
(visu rakstu lasie žurnāla "Office Manager" februāra numurā)
INOVĀCIJA
Stratēģiskā inovācija – kāpēc tajā ir vērts ieguldīt?
Autore: Anete Belīte
Pārmaiņu laiki ir bijuši agrāk un būs arī turpmāk, taču svarīgi ir tas, kā uz tiem reaģējam. Prakse rāda, ka tieši grūtos laikos tapušas inovācijas, kas vēlāk izvirzījušas uzņēmumu tirgus līdera pozīcijā.
Ekonomiskās lejupslīdes laikā uzsvars parasti tiek likts uz izmaksu samazināšanu, un jaunu konkurētspējīgu produktu veidošanu. Taču viena pati izmaksu samazināšana vēl nav stratēģija, kā iziet no krīzes. Izmaksu samazināšana ne vienmēr palielina produktivitāti, bet vienmēr atstāj ietekmi uz ētisko vērtību sistēmu uzņēmumā. Arī darbinieku atlaišana, lai gan var veicināt izmaksu samazināšanos, nepalīdz risināt fundamentālas uzņēmuma problēmas, un ilgtermiņā šāda rīcības stratēģija neatmaksājas.
(visu rakstu lasiet žurnāla "Office Manager" februāra numurā)
KARJERA
Bizness ar fīlingu – intervija ar uzņēmēju Jāni Stērninieku
Naudu var nopelnīt dažādi, tāpēc labāk izvēlēties darbības sfēru, kurā pats jūties kā zivs ūdenī – ja labi jutīsies un izbaudīsi procesu, tad arī rezultāts nebūs kļūda. Šis labais fīlings, saukts arī par labu priekšnojautu vai intuīciju, ir lielisks padomdevējs visās dzīves situācijās – arī biznesā.
Par vērtībām biznesā un ārpus tā ar uzņēmēju Jāni Stērninieku sarunājas Līderisma, attīstības un karjeras institūta (LAKI) direktors Jānis Stabiņš.
MĀRKETINGS
Smaržu mārketings pirms revolūcijas
Autore: Sandra Klāviņa
Tirgotāji dārgas aromātiskās eļļas pircēju pievilināšanai lietojuši kopš neatminamiem laikiem, un, gadiem ritot, zinātne par smaržu izmantošanu pircēju lēmumu ietekmēšanā ir turpinājusi savu attīstību, kļūstot par labi pamatotu instrumentu mārketinga speciālistu rokās. Kaut arī smaržu revolūcija mums vēl tikai priekšā, jau tagad varam izmantot zināšanas par smaržu ietekmi uz cilvēka emocijām, lai klienta saskarsmi ar mūsu uzņēmumu padarītu par neaizmirstamu un patīkamu piedzīvojumu.
Ožas iesaistīšana pārdošanas procesā, iespējams, ir visefektīvākais paņēmiens, lai liktu klientam par sevi atcerēties, jo oža no visām piecām maņām ir tā, kas tiešā veidā saistīta ar limbisko sistēmu, kur rodas mūsu emocijas un motivācija. Tieši šī mūsu smadzeņu daļa atbild par instinktiem un izdzīvošanas mehānismu, tāpēc dažas no cilvēka reakcijām uz smaržu ir tīri refleksīvas jeb automātiskas, nevis apzinātas un kontrolētas. Piemēram, cilvēki ir bioloģiski ieprogrammēti izvairīties no nepatīkamiem aromātiem un smakām, kas bieži tiek saistītas ar slimību vai nāvi, vai arī dzīvībai bīstamu situāciju – tādu kā ugunsgrēks.
Smarža arī atmiņā saglabājas visspilgtāk, un tā tiek uzskatīta par iedarbīgu emociju katalizatoru, kas momentāni var atsaukt atmiņā pagātnes pieredzi, kura saistīta ar kādu notikumu. Nekustamo īpašumu aģenti zina, ka tikko ceptu cepumu smarža spēcīgi ietekmē potenciālos mājokļa pircējus, pārliecinot, ka šajā vietā viņi jutīsies „kā mājās” (turklāt arī tikpat laimīgi kā savulaik savas bērnības mājā). Līdzīgi – Ziemassvētku smaržas, ko izgaro mandarīni, eglīte un piparkūkas, tiek asociētas ar laimīgām brīvdienām.
Smaržai piemīt spēja „iekonservēt” laiku, tāpēc, sajūtot smaržu, ko pazinām bērnībā, mēs acumirklī atceramies senos notikumus tā, „it kā tas būtu bijis tikai vakar”. Turklāt emociju noturība ir pielīdzināma smaržas noturībai – cik vien ilgi to sajutīsiet, tik ilgi atmiņā rosīsies attiecīgās pagātnes „filmu” ainiņas. Tieši šī iemesla dēļ patīkami smaržojošās telpās cilvēki labprāt uzkavēsies ilgāk, jo tas viņiem sagādās patīkamu pārdzīvojumu. Turklāt viņi gribēs tajās ne tikai pakavēties ilgāk, bet arī ātrāk atgriezties.
Jūtas un asociācijas, ko izsauc noteikti aromāti, rodas daudz straujāk un intensīvāk, turklāt atmiņā saglabājas ilgāk nekā citi sajūtu impulsi. Uzņēmumiem tas nozīmē, ka smarža var stiprināt klientu lojalitāti, uzņēmuma un zīmola atpazīstamību, ja tas tiek asociēts ar noteiktu aromātu (kas paver citu dimensiju reklāmas iespējām!). Savukārt klientiem un pircējiem jārēķinās ar to, ka dažkārt varam vēlēties iegādāties arī kādu nevajadzīgu lietu tāpēc, ka smaržas impulss krietni apsteidz racionālas izsvēršanas procesus un, reibinoša aromāta apburts, mūsu deguns var būt pārāk uzstājīgs, lai tam atteiktu.
(visu rakstu lasiet žurnāla "Office Manager" februāra numurā)
Logotips – organizācijas vēstījuma esence
Autore: Rita Zālīte
Logotips organizācijai ir kā valstij tās karogs un nacionālās krāsas. Tas palīdz zibenīgi atpazīt un rada noteiktas emocijas. Āzijā logotipa izskatam piešķir mistiski svarīgu nozīmi un to veido, stingri ievērojot sensenas fen-šui likumsakarības. Austrumnieki uzskata, ka logo ar aplamu enerģiju līdzsvaru var lemt firmu neizbēgamai izputēšanai, savukārt harmonisks sekmē izaugsmi. Līdzīgi uzskata arī mūsdienu reklāmas un mārketinga eksperti, taču viņi to pamato ar cilvēka psiholoģiskajām īpatnībām.
Vārds logotips cēlies no grieķu valodas, apvienojot vārdu logos, kas nozīmē „vārds” un typos – „nospiedums”. Šis termins tipogrāfijās parādījās ap 19. gadsimtu un sākotnēji bija sinonīms vārdam „ ligatūra” – divu vai vairāku zīmju apvienojumam. Par logotipiem sauca arī laikrakstu „galvas” – elementu, ko ik reizi atkārtoja un kura uzdevums bija jau vizuāli darīt atpazīstamu attiecīgo izdevumu. Tādēļ šos logotipus glabāja un izmantoja atkārtoti.
Attīstoties kapitālismam, šis tipogrāfiskais jēdziens ieviesās uzņēmējdarbības vidē. Mūsdienās logotips, jeb saīsināti – logo apzīmē uzņēmuma simbolu – attēlu, burtus vai to apvienojumu. Taču patiesībā tas nozīmē daudz vairāk – logotips asociējas ar uzņēmumu vai tā produktiem un pakalpojumiem. Tādējādi logotips ir viens no tēla veidošanas elementiem, svarīgs organizācijas un tās produktu atpazīšanas instruments. Kopumā biznesa praksē varam atrast gan veiksmīgus, gan graujošus logo dizaina piemērus. Saplūstot uzņēmumiem, ieviešot jaunus produktus – atbilstošs logo var palīdzēt pārmaiņu procesā, un tam ir daudz arī racionālu, zinātniski pamatotu iemeslu.
(visu rakstu lasiet žurnāla "Office Manager" februāra numurā)
VEIKSMES UNIVERSITĀTE – 19. nodarbība
Pozitīvais satraukums – uz priekšu ar pilnu jaudu
Autore: Anete Belīte
Šodien mums visiem
jāmācas sadzīvot ar nenoteiktību un to pavadošo nemieru, bažām, raizēm un satraukumu. Uzņēmuma Health Companies Inc. direktors un grāmatas „Nepieciešamais satraukuma līmenis” autors Roberts Rozens iesaka tā vietā, lai cīnītos ar nemieru un raizēm, ļauties pārmaiņu upes straumei un izmantot nenoteiktību un savas bažas par nākotni, lai „iedarbinātu dzinēju” un ar pilnu jaudu trauktos uz priekšu, radot veiksmi un izdošanos jebkurā jomā, kurai pievēršaties. Šāda stratēģija noder gan veidojot stipru komandu — izveicīgu, inovatīvu, pelnošu un ilgtspējīgu, gan pastāvīgi pietuvinoties mērķiem, kurus esat nolēmis sasniegt. Lai to izdarītu, jāpieņem pārmaiņas, nedrošība, nezināmais un raizes par nākotni kā dzīves sastāvdaļa, un jāpārtrauc uzlūkot nemiers un bažas kā kaut kas, no kā jūs labprātāk izvairītos, bet drīzāk gan kā enerģijas avotu, kas virza jūs uz priekšu. (visu rakstu lasiet žurnāla "Office Manager" februāra numurā)
STILS
Mode, tērps un veiksme
Autore: Marta Smilga
Vai starp modi, tērpu un veiksmi pastāv kāda sakarība? Protams! Šajā un turpmākajos rakstos – mazliet filozofijas, daudz praktisku padomu un iedvesmas, lai ļautu sevī uzziedēt skaistai, stilīgai, pašpārliecinātai un veiksmīgai sievietei!
Ar ko sākas skaistums?
Katru dienu cilvēkam „iešaujas prātā” aptuveni 50 000 domu. No šīm 50 000 domām 80% ir negatīvas, savukārt 90% no tām atkārtojas katru dienu. Samērā efektīva programmēšana!
Tādas drūmas domas, kā, piemēram, „esmu pārāk resna” vai „man ir neglīti mati”, „es nekad neizpelnīšos paaugstinājumu darbā”, „es neesmu pietiekami laba” ir ļoti uzmācīgas. Tās ietekmē mūsu zemapziņu un pazemina pašvērtējumu. Kad esam paškritiskas, mēs izturamies citādi un tā sev zemapziņas līmenī raidām sev vēsti, ka mūsu pašvērtējums ir zems.
Ja jums nav augsts pašvērtējums, nebūs arī tās iekšējās uguntiņas, kas ļauj justies skaistai. Tātad attieksmes maiņa ir pirmais nepieciešamais priekšnoteikums, lai cilvēks būtu skaists. Kad jūs jūtaties skaista, jūs arī rīkojaties skaisti, un, kad jūs rīkojaties skaisti, arī jūs pati esat skaista.
Lai justos un izskatītos skaisti, ļoti svarīga ir attieksme, kas izstaro no augsta pašvērtējuma – nevis pašapmierinātība, bet iekšēja apziņa, ka esat skaista.
Nekad neizejiet no mājas bez vissvarīgākā aksesuāra - smaida! Lai smaids rada jūsu stilu!
(visu rakstu lasiet žurnāla "Office Manager" februāra numurā)
PSIHOLOĢIJA
Plāksteris mīlestībai - amuroloģija
Autore: Anete Belīte No salauztas sirds līdz dvēseles atplaukšanai – amuroloģija (amourology) ir metode, kas palīdz atvērt savu sirdi mīlestībai – atslēgas tam tiek rastas, mācoties mīlestības uzvedību, respektējot otra cilvēka individualitāti, ieklausoties un cenšoties saprast sevi un otru, kā arī analizējot sāpīgus pagātnes notikumus un pieņemot to sniegto mācību, tā iegūstot dziedināšanu.
(rakstu lasiet žurnāla "Office Manager" februāra numurā)
BIZNESA ANGĻU VALODA
Going to a Business Trip Autore: Ineta Alksne
(Rakstu lasiet žurnāla "Office Manager" februāra numurā)
Reklāma
