Pēc veselas virknes reģionālo konferenču, kuras laikraksts „Dienas Bizness” rīkoja sadarbībā ar Latvijas investīciju un attīstības aģentūru (LIAA), 2008. gada 11. decembrī viesnīcā „Rīga” notika noslēdzošā konference „Kā strādāt pārmaiņu laikā?”. Tās ietvaros LIAA pārstāvji informēja par uzņēmumu iespējām dažādu ES struktūrfondu izmantošanā savai attīstībai, lielu uzņēmumu vadītāji dāsni dalījās savā pieredzē, konferences dalībnieki apmainījās ar viedokļiem, kā arī tika godinātas Latvijas „gazeles”.
Izmaiņas MK noteikumosKā veikt videonovērošanu, nepārkāpjot personas tiesības uz privātumu
Autore: Agnese Gusarova Video novērošanas risinājumi šodienas informācijas tehnoloģiju straujajā attīstības laikmetā tiek piedāvāti visdažādākie. Ņemot vērā to, ka arī cenas ir kļuvušas daudz pieejamākas, videonovērošanas sistēmu izmantošana gan uzņēmumos, gan mājsaimniecībās nav nekas neparasts. Videonovērošana tiek veikta uz ielām, bankās, degvielas uzpildes stacijās, veikalos, birojos un mājās. Šīs sistēmas kļuvušas par sava veida drošības līdzekli. Līdz ar to aktuāls kļūst jautājums par to, vai personas tiesības ir ievērotas, veicot videonovērošanu.
(viss raskts pieejams žurnālā)
LIETVEDĪBA
Tipiskās kļūdas lietvedībā
Autore: Rasma Urtāne
Šodien, neskatoties uz daudzo gadu pieredzi lietvedībā, un veco labo 1996. gada 23. aprīlī pieņemto 154. MK noteikumu „Dokumentu izstrādāšanas un noformēšanas noteikumi” (turpmāk DINN) esamību, joprojām tiek pieļautas kļūdas dokumentu noformēšanā un izstrādāšanā. Pēc lasītāju lūguma šajā rakstā pievērsīsim tām uzmanību.
Pilnsabiedrība “OŠI”
Rīgā
05.06.2008.Nr. 24
VadītājsI. OsisIvo Osis
pilnvara
Viršu vidusskolas direktorei J. Apsei
APSTIPRINU
Rekvizīts paraksts
Datums, vieta
DARBA DROŠĪBA
Darba aizsardzības organizatoriskās sistēmas izveide uzņēmumā Autors: Ivars Vanadziņš (PSI grupa)
Mūsdienās jebkura uzņēmuma lielākais kapitāls ir tā darbinieki, pie tam – veseli un darba spējīgi darbinieki, jo tikai šādi darbinieki spēs kvalitatīvi un efektīvi izpildīt noteiktos mērķus, nodrošinot mūsdienās tik svarīgo produktivitāti. Rūpes par darbiniekiem, protams, ir gan paša darba devēja pienākums, gan arī valsts kopējās intereses, jo darbinieki, kuru veselības stāvokli ir ietekmējusi darba vide un kuri ir zaudējuši darba spējas, ilgtermiņā kļūst par valsts sociālā atbalsta saņēmējiem (saņemot kompensācijas par darba spēju zudumu), radot slogu valsts sociālajam budžetam. Protams, sava loma (un liela loma) šeit ir arī pašiem darbiniekiem, kuru pienākumu starpā noteikti minamas „rūpes par savu veselību”. Tomēr apzinoties, to, ka, darba devēji ne vienmēr līdz galam izprot darba aizsardzības nozīmi uzņēmuma ilgtermiņa attīstība, visās attīstītajās pasaules valstīs, arī Latvijā, darba aizsardzība vienmēr ir bijusi no valsts puses regulēta nozare, kurā ir precīzi nodefinētas prasības uzņēmējiem par to, kas jādara un cik „droša” darba vide būtu jānodrošina saviem nodarbinātajiem.
Šī raksta uzdevums ir īsi informēt par svarīgāko, kas, atbilstoši jaunākajām likumdošanas prasībām, ir jāņem vērā, lai veiktu darba aizsardzības sistēmas izveidi un sakārtošanu uzņēmumā. Konkrētāk palūkosimies tieši uz prasībām par darba aizsardzības „organizatoriskās” struktūras izveidošanu uzņēmumā un tās variantiem.
(viss raskts pieejams žurnālā)
PERSONĀLVADĪBA
ROWE – kā sniegt darbiniekiem autonomiju un izvēles brīvību rezultātu sasniegšanai Autore: Sandra Klāviņa
Jans Rēbergs (Jan Rehberg) Fastleader rīkotajā konferencē „Vadība un efektivitāte” klātesošos iepazīstināja ar ROWE (Result Only Work Environment – uz rezultātu sasniegšanu orientēta darba vide) palīdz veiksmīgi atrisināt darbinieku novērtēšanas jautājumu un ļauj sabalansēt darbu un personīgo dzīvi, turklāt ļauj paaugstināt darba efektivitāti par 35% un vairot apmierinātību ar darbu.
Ko gan īsti nozīmē frāze „jāiet uz darbu”? Lai strādātu, bieži vien nav nepieciešams atrasties kādā noteiktā vietā, ko sauc par „darbu”, un, šķiet, grūti būtu atrast argumentus, kāpēc visiem „darbā” jāierodas vienā un tajā pašā laikā. Ja cilvēks saprot, ka viņa darba rezultātu vērtē pēc tā, cik laika viņš pavada darbā. Vai viņš ir motivēts sasniegt savus labākos rezultātus? Drīzāk gan pretēji – darbinieks ir demotivēts!
Droši vien ne vienam vien prātā būs ienākusi doma, ka pastāvot mūsdienu tehnoloģiju uzplaukumam un pieaugot zināšanu lomai sabiedrības uzbūvē un darba izpildē, pats darba jēdziens maina savu nozīmi mūsu apziņā.
(viss raskts pieejams žurnālā)
SABIEDRISKĀS ATTIECĪBAS
Negaidi vēju – ņem rokās airus pats jeb kā plānot zīmola attīstību krīzes laikā Autore: Vineta Grigāne
Ko iesāk ar zīmola attīstībai un sabiedriskajām attiecībām nepieciešamo budžetu brīdī, kad energoefektīva uzņēmuma vadīšana prasa arvien lielāku plānošanu un līdzekļu optimizāciju? No vienas puses tieši šī izdevumu daļa uzņēmuma bilancē ir visnerentablākā, jo ieguldījumam nevar izmērīt tūlītēju atdevi. It kā jau varētu iztikt arī bez tām PR kampaņām. No otras puses – pienāks taču laiks, kad krīze beigsies. Un ko tad? Sākt no nulles? Vai tomēr kaut ar minimāliem līdzekļiem sabiedriskās attiecības uzturēt jau šobrīd? Ja domājam ilgtermiņā – ir vērts domāt arī par zīmola attīstību – jo – kādu pamatu mājai ieliksi, ar tādu jādzīvo, neatkarīgi no tā, vai pamatus liksi saulainā vasarā, vai drūmā un draņķīgā rudens dienā.
(viss raskts pieejams žurnālā)
MĀRKETINGS
Mārketings nāk!
Autors: Gatis Ratnieks
Laikam ejot, mārketings, reklāma un sabiedriskās attiecības ir spērušas platu soli savstarpējas tuvināšanās virzienā, un, ja vēl nav viens vesels, tad tālu no šāda stāvokļa nav pavisam noteikti.
Pircējs zina visu
Autore: Sandra Klāviņa
Mārketings ir tikai apzīmējums procesam, kas pastāvējis kopš pirmās apzinātās preču apmaiņas. Tā būtība nav mainījusies, taču tehnikas gadu tūkstošu laikā noslīpētas līdz smalkumam.
Profesors Džons Brančs (John Branch) SSE Riga Executive Education divas reizes gadā lasa kursu mārketinga profesionāļiem – kā saka profesors, lai iedotu jaunākos mārketinga instrumentus un aicinātu sistematizēt mārketinga procesus uzņēmumā. Raksts ir intervija ar profesoru Dž. Branču.
Dreitons Bērds (Drayton Bird) ir viens no zināmākajām tiešā mārketinga autoritātēm un skolotājiem pasaulē, viņš ticis arī nominēts kā viens no 50 cilvēkiem, kuri ietekmējuši modernā mārketinga attīstību, līdztekus tādiem mārketinga grandiem kā Toms Peters, Teds Levits un Filips Kotlers. Piedāvājam iepazīties ar atziņām no Dreitona Bērta meistarklases, kas norisinājās Baltijas Tiešā mārketinga konferences ietvaros pagājušā gada nogalē Rīgā.
Zaļā mārketinga plašais vilnis
Autori: Lija Gribaļeva, Gatis Ratnieks
Pēdējos gados vides aizsardzības jautājums iegūst arvien lielāku aktualitāti sabiedrībā. Tas atstāj zināmu ietekmi arī uz patērētāju vēlmēm un prasībām pret uzņēmumiem un viņu produkciju. Ražotāju atbilde uz šīm izmaiņām ir tā saucamais „green marketing” jeb zaļais mārketings.
Izdevumi, kuri rodas saistībā ar darbinieku darījumu braucieniem, vienmēr ir piesaistījuši pastiprinātu uzmanību. Šķietami vienkāršākais izdevumu ierobežošanas veids būtu braucienus atcelt, tomēr optimālais risinājums ir samazināt budžeta izdevumus, vienlaicīgi saglabājot nepieciešamo braucienu intensitāti. Lai optimizētu šo procesu, uzņēmumam ieteicams izstrādāt un ieviest ikdienā tā saucamo darījumu braucienu plānošanas politiku (Travel Policy). Rūpīgi sekojot pašu noteiktajām prioritātēm un vadlīnijām, uzņēmumiem izdodas ietaupīt līdz pat ceturtajai daļai no darījumu braucienu budžeta, nesamazinot nepieciešamo braucienu skaitu.
(viss raskts pieejams žurnālā)
KARJERA
Iecelt sevi par priekšnieku un uzņemties atbildību – intervija ar JCI prezidentu Greiemu Hanlonu
Autore: Sandra Klāviņa
Junior Chamber International (JCI) ir starptautiska bezpeļņas organizācija, kas apvieno jaunus profesionāļus un uzņēmējus vecumā no 18 līdz 40 gadiem. Nacionālās JCI organizācijas darbojas vairāk kā 100 valstīs. JCI misija ir veidot un palīdzēt veidoties globālajai sabiedrībai, piedāvājot iespēju jauniem cilvēkiem pilnveidot sevi, attīstīt līdera spējas, sociālo ieinteresētību un atbildību, uzņēmējdarbību un sadarbību ar līdzcilvēkiem, radot pozitīvas pārmaiņas sabiedrībā.
Savu karjeru ar šīs organizācijas palīdzību uzsākuši tādi cilvēki kā Kofi Annans – ANO ģenerālsekretārs, Ričards Niksons – ASV 37. prezidents, Žaks Širaks – Francijas prezidents, Džordžs Bušs – ASV 41. prezidents, Bils Klintons – ASV 42. prezidents, Alberts Gors – ASV viceprezidents, Monako princis Alberts u.c.
Rīgā notikušās konferences „Uzrāviens” ietvaros OM bija iespēja tikties ar JCI pasaules prezidentu Greiemu Hanlonu. Notikušo sarunu piedāvājam izlasīt arī jums.
Katrs grib tortes gabalu ar ķirsi – par veiksmi reklāmas biznesā stāsta Henrijs Bukavs un Gatis Mūrnieks
Autore: Sandra Klāviņa
Tāpat kā jebkurā industrijā, arī reklāmas nozarē ir daži vairāk un daži mazāk veiksmīgi uzņēmumi. OMD Latvia ir liela starptautiska uzņēmuma (OMG) daļa, Fuse ir jauns un salīdzinoši neliels uzņēmums. Iespējams, radošās sadarbības dēļ starp Rietumeiropas reklāmas tradīcijās stiprinātu un netradicionālu mārketinga kampaņu veidojošu uzņēmumu, šiem uzņēmumiem izdevies nostiprināt stabilas pozīcijas reklāmas tirgū.
Pagājušā reklāmas festivāla Golden Hammer ietvaros šie uzņēmumi ieguva vairākas balvas, tajā skaitā galveno mediju kategorijas balvu – Media folder. Office Manager bija interesanti uzzināt, kā Henrijam Bukavam (OMD Latvia) un Gatim Mūrniekam (Fuse) izdodas būt veiksmīgam reklāmas biznesā.
(viss raskts pieejams žurnālā)
VEIKSMES UNIVERSITĀTE – 18. nodarbība
Kā paveikt šķietami neiespējamo?
Autore: Anete Belīte
„Nekad neatliec uz rītdienu to, ko vari izdarīt šodien.” No jaunības gadiem visi esam dzīvojuši ar Bendžamina Franklina prātīgo brīdinājumu. Tas ir visu vecāku iemīļots teiciens. Un tomēr, kaut arī atzīstam, ka šajā aksiomā slēpjas liela patiesība, mēs parasti dzīvojam tā, it kā šie vārdi būt pārveidoti un skanētu tā: „Nekad nedari šodien to, ko vari atlikt uz rītdienu.”
Paradums atlikt darbus un novēlot to izpildi raksturīgs ļoti daudziem, un iemesli tam var būt dažādi. Bieži cilvēki, kuri vilcinās ar darbu izpildi, pēc dabas ir perfekcionisti, tāpēc pārāk daudz laika veltī pārdomām, kāds būtu tas izcilais rezultāts, kādu viņi gribētu sasniegt, un vienmēr taču vēl kaut ko var uzlabot...
Protams, ka varam vainot disciplīnas trūkumu – tik tiešām, jo ātrāk pieķersimies darāmajam, jo ātrāk pabeigsim, un kas ir svarīgi, izvairīsimies no pārpūles, lieka satraukuma, un citiem pārbaudījumiem mūsu nervu sistēmai, kas parasti ir labi pazīstamas sajūtas darba atlicējiem. Taču disciplīnas trūkums var būt tikai sekas kādām dziļākām traucējošām un negatīvām sajūtām, kas mums var saistīties ar darāmo darbu vai tā rezultātu...
(viss raskts pieejams žurnālā)
VESELĪBA
Kad organismam nepieciešama enerģijas deva
Autore: Lija Gribaļeva
Ziemas laikā dienas kļūst tik īsas, ka rodas iespaids, ka ārā valda mūžīga tumsa – ierodamies darbā, kad vēl ir tumšs, un aizejam no darba, kad jau atkal satumst. Tas var mūs nomākt un samazināt gan fiziskās, gan emocionālās darbaspējas. Ko darīt, lai paaugstinātu sava organisma enerģijas līmeni un savlaicīgi sagatavotos nākamajam pārbaudījumam – pavasara avitaminozei?
BIZNESA ANGĻU VALODA
Ja nepieciešami karalienes apartamenti jeb kā saprasties, runājot par viesnīcu angļu valodā
Autore: Ineta Alksne Biznesa angļu valodas zināšanas šodienas pasaulē nepieciešamas vai ik brīdi – laikā, kad robežas starp valstīm ir atvērtas un ikvienam ir iespēja doties biznesa vai atpūtas braucienā uz citām zemēm, noderēs angļu valodas zināšanas par to, kā saprasties, ja nepieciešams rezervēt viesnīcas istabu, kā saprast, kas ir par papildus samaksu, un kas iekļauts cenā. Protams, šīs zināšanas var noderēt arī citās situācijās, piemēram, lai veiktu ne tikai viesnīcas, bet arī lidmašīnas, ceļojuma vai citu iepriekšēju rezervāciju.
STILS
Ģērbies panākumiem, nevis izsmieklam! Kļūdainai apģērba izvēlei birojā var būt nopietnas sekas. (viss raskts pieejams žurnālā)
Kā ģērbties? Lai gan sievietei birojā nav jāizdara tik ierobežota izvēle kā vīrietim – kādu kaklasaiti un lakādas kurpes šodien uztērpt, arī viņai ir jāseko striktiem nosacījumiem. Kā notvert smalko robežu starp pārāk vīrišķīgu izskatu un pārspīlētu sievišķību? Ja arī pieņēmumi dažreiz šķiet netaisni, to sekas var būt nopietnas.