LIKUMDOŠANA
Izmaiņas MK noteikumos
Par komandējumiem kompensējamās izmaksas
Autore: Līga Orlovska
(viss raksts pieejams žurnālā)
Uzņēmumam veidojot sadarbību ar ārzemju investoriem un sadarbības partneriem, par uzņēmuma ikdienas sastāvdaļu kļūst komandējumi un ārzemju partneru vizītes. Ko šādos gadījumos var un ko nevar attiecināt uz komandējuma izmaksām? Un kāpēc šī robeža ir tik svarīga un tajā pašā laikā trausla?
LIETVEDĪBA
Kā sagatavot sapulces vai valdes sēdes protokolu?
Autore: Velga Simsone
(viss raksts pieejams žurnālā)
Vārds protokols ikdienā mums saistās ne tikai ar dažādām sēdēm, sanāksmēm, sapulcēm un to norišu fiksējumiem, bet arī ar ceļu policijas sastādītajiem administratīvajiem aktiem par CSDD satiksmes noteikumu pārkāpumiem, municipālās policijas sabiedriskās kārtības pārkāpumu aktiem un, iespējams arī citu institūciju apskates, sekciju protokoliem, kas pēc būtības ir faktus apliecinoši akti.
Līdz ar to par protokoliem tiek saukti diplomātiskie protokoli, ekspertu komisijas protokoli, iepirkumu protokoli, cenu aptaujas protokoli, sēžu, sanāksmju protokoli (valdes, padomes u.c.), sadarbības protokoli (starpvalstu, starpinstitūciju u.c.), administratīvo pārkāpumu akti, kvalitātes protokoli, darba grupu protokoli, nodomu protokoli, datu pārraides protokoli, tehniskie protokoli, dzīvokļa īpašuma vērtēšanas protokoli, tiesu sēžu protokoli u.c.
DARBS
Ko sagaidīt no sapulces? Autors: Gatis Ratnieks (viss raksts pieejams žurnālā)
Pret sapulcēm cilvēkiem ir dažāda attieksme – vieni tās uzskata par laika izšķiešanu, bet citi – par iespēju palielināt darba produktivitāti. Tomēr gandrīz visi, kļūstot par vadītājiem, padara sapulces par neatņemamu darba sastāvdaļu. Katras sapulces mērķiem ir jābūt skaidriem un sasniedzamiem, tikai tad tā nezaudēs jēgu darbinieku acīs, saka Uldis Glušaks, cilvēks, kurš ilgus gadus bijis nacionālās ziņu aģentūras LETA sporta ziņu nodaļas vadītājs. „Un nav pat svarīgi, kāda ranga sapulce tā ir – vai tiekas augstākā vadība un tiek runāts par stratēģiskās attīstības jautājumiem, vai arī ar ierindas darbiniekiem tiek apspriesti ar tiešo darba plānošanu saistīti jautājumi.Sapulces efektivitāte – kas to nodrošina? Bet kas – kaitē?
Autore: Ilze Skuja;
Signes Reutas un Alda Greitāna komentāri
(viss raksts pieejams žurnālā)
Sapulces efektivitāti nosaka vairāki faktori. Galvenie iemesli, kādēļ sapulces nav efektīvas:
ØSapulces vadītājs nepietiekami ir izskaidrojis sapulces mērķus.
ØSapulces dalībniekiem nav skaidri sapulces mērķi.
ØSapulce notiek dalībniekiem neizdevīgā laikā.
ØSapulces dalībnieki nav sagatavojušies sapulcei.
ØSapulce nesākas un nebeidzas laikā.
ØSapulcē netiek efektīvi vadīta, jo:
- sapulces dalībnieki bieži novirzās no tēmas;
- svarīgām un ne tik svarīgām tēmām sapulcēs tiek veltīts vienlīdz daudz laika;
- vienmēr runā vieni un tie paši cilvēki;
- ja parādās problēmas, uzreiz tiek meklēti vainīgie, nevis risinājumi.
Ja mēģinātu analizēt dziļāk, tad izrādās, ka tas bieži saistīts ar cilvēka psiholoģiskajiem aspektiem. Sapulcēs dalībnieki parasti vairāk uzmanības velta konkrētu tēmu apspriešanai un lēmumu pieņemšanai, bet izvairās apspriest tēmas, kas saistītas ar izjūtām, savstarpējām attiecībām un sapulcē valdošo mikroklimatu.
10 ieteikumi veiksmīgai sapulcei (viss raksts pieejams žurnālā)
1. Nekavējiet 2. Sagatavojieties
3. Neizplūstiet garās sarunās 4. Nepārvērtiet savus argumentus par jautājumiem
5. Uztveriet noskaņojumu telpā 6. Neļaujiet sevi iebiedēt 7. Nekošļājiet košļājamo gumiju 8. Izslēdziet mobilo telefonu 9. Nenovērsieties no apspriežamās tēmas
10. Apmeklējiet sapulci!
PERSONĀLVADĪBA Grupas dinamika – katrai grupai sava
Autore: Ilze Čiščakova
(viss raksts pieejams žurnālā)
Organizācijās bieži runā par efektīvu sadarbību starp indivīdiem grupā un sadarbību starp dažādām grupām. Parasti to izsakām ar vārdiem: „Mēs esam laba komanda! Mums ir laba sadarbība!” Taču nereti, krietni klusākā balsī, varam dzirdēt secinājumus, piemēram: „Mūsu sadarbība nav tik laba, komunikācija būtu krietni jāuzlabo, jāveido kopēja izpratne par lietām.”
Ja darbs grupā ir efektīvs, plānotie mērķi tiek sasniegti, tad, lai nodrošinātu efektivitāti nākotnē, ir labi, ja pievēršam vēl lielāku uzmanību veiksmes faktoriem, tostarp sadarbībai starp cilvēkiem. Taču, ja grupa netiek galā ar savu uzdevumu izpildi, ja plānotie sasniegumi izpaliek, tad noteikti ir vērts pētīt un atrast faktorus, kas traucē.
Ekskluzīvi! – intervija ar pasaulslaveno organizāciju konsultantu Dr. Mereditu Belbinu – par komandu lomu teoriju un līderību
Autore: Sandra Klāviņa
(viss raksts pieejams žurnālā)
Ar Meredita Belbina (Dr. Meredith Belbin) vārdu pasaule jau gandrīz trīsdesmit gadus nav jāiepazīstina. Kopš 1981. gada, kad ievērojamais organizāciju psiholoģijas zinātnieks nāca klajā ar vērienīgo pētījumu par lomām, kādas ietilpst veiksmīgā komandā, sniedzot atbildes uz jautājumiem, kā dot pareizos uzdevumus īstajiem cilvēkiem, organizēt viņu sadarbību un objektīvi novērtēt padarīto, zinot šo cilvēku lomas komandā, Belbina komandas lomu teorija iekļauta personālvadības hrestomātijā.
„Neviens nav perfekts, taču komanda tāda varot būt... ja atrodam pareizo līdzsvaru,” saka dzīvespriecīgais 82 gadus vecais, joprojām konsultējošais, neremdināmais komandas dzīļu izzinātājs Meredits Belbins, kurš septembra vidū viesojās Rīgā, lai konferences „Vadība un efektivitāte” ietvaros dalītos pieredzē un zināšanās ar Latvijas uzņēmumu un to personāla vadītājiem. Konferences priekšvakarā M. Belbins sniedza ekskluzīvu interviju žurnālam „Office Manager”.Belbina Komandas lomu teorija (viss raksts pieejams žurnālā)
Mūsdienās daudz tiek diskutēts par to, vai darba devējam vajadzētu ņemt vērā dažādās personības, veidojot komandas vai meklējot kandidātus konkrētam amatam nodaļā. Pret to varētu būt dažādi argumenti, piemēram, laika ierobežojumi, izmaksas utt. Viens gan ir skaidrs, lai uzņēmums būtu efektīvs, tam jāizprot dažādu personību uzvedība un cilvēku tipi. Iespējams, jūs zināt no savas pieredzes, ka ir grūti efektīvi strādāt ar cilvēkiem, ja nav skaidru ekspektāciju par to, kā viņi rīkosies, veicot darbu. Šis raksts atklās, kā saskaņā ar Belbina teoriju iespējams novērtēt indivīdus dažādās lomās un kā indivīdi jūtas un uzvedas komandā. Iepazīšanās ar Belbina teoriju cels jūsu paša un līdz ar to arī jūsu organizācijas efektivitāti.
PROFESIONĀLA KLIENTU APKALPOŠANA Laba servisa dienu konference – cilvēciskais faktors klientu apkalpošanā joprojām svarīgs
Autore: Sandra Klāviņa
(viss raksts pieejams žurnālā)
Oktobris un marts ir mēneši, kad ikviens ir aicināts padomāt par sava uzņēmuma galvenajām vērtībām – klientiem un pakalpojumu sniedzējiem – saviem darbiniekiem. Oktobrī notikušajā laba servisa dienu konferencē projekta Labsserviss.lv vadītāja Anda Orlova uzrunā konferences dalībniekiem sacīja, ka laikā, kad uzņēmumi cenšas cik vien iespējams samazināt izmaksas, klients ir tas, kurš no tā nedrīkst ciest – apkalpošanai joprojām jābūt visaugstākajā līmenī un pat jāpārspēj klienta gaidas.
Piedāvājam nelielu reportāžu no VIII Laba servisa dienu konferences, kuras devīze šoreiz bija „Robotiem ir laiks atpūsties” – norādot, ka cilvēkiem arī augsto tehnoloģiju laikmetā ir vislielākā nozīme laba pakalpojuma sniegšanā.
Kādi esam, pakalpojumu sniedzēji?
Autore: Sandra Klāviņa šadarbībā ar Alekseju Saveljevu
(viss raksts pieejams žurnālā)
Laba servisa konferenci šoreiz ar lekciju par psiholoģiskajiem iemesliem, kāpēc mēs nesmaidām klientam, atklāja psihologs, personāla atlases un konsultāciju uzņēmuma „Adros Baltija” direktors Aleksejs Saveljevs, un sāka viņš ar jautājumu: „Kāpēc cilvēki nav gatavi sniegt labu pakalpojumu?” Atbilde uz šo jautājumu bieži vien slēpjas mūsu – pakalpojumu sniedzēju – zemapziņā vai kultūrvēsturiskās tradīcijās.
BIROJS Interjera risinājumi: SIA „Rude K” birojs – Otra tāda Kurzemē nav!
Autore: Dace Vizule
(viss raksts pieejams žurnālā)
Šis nebūs tas gadījums, kad kurpnieks staigā basām kājām, bet celtniekam nav pašam savu māju. Uzņēmums „Rude K”, kas specializējas būvniecības jomā, ir ielāgojis seno patiesību – par amata meistariem vislabāk vēsta darbs, ko viņi veic paši savā labā, un kopš šī gada vasaras „Rude K” birojs atrodas pašu izlolotā un gandrīz pilnībā saviem spēkiem uzceltā namā.
Personalizētais birojs – biroja „seja”, kuru nevar aizmirst
Autore: Ināra Lisecka
(viss raksts pieejams žurnālā)
Krāsas un lietas ap mums var pastāstīt daudz vairāk, nekā sākumā liekas. Laikā, kad biroji aizvien vairāk tiek aprīkoti ar modernām tehnoloģijām un daudzfunkcionālām ierīcēm, kas bieži vien ir bezpersoniski, nedzīvi instrumenti mūsu rokās, sajūtam izteiktu nepieciešamību veidot vidi, kurā ir domāts par mūsu labsajūtu, psiholoģisko komfortu un ērtībām. Vidi, kas ne tikai palīdz mums pašiem, bet vienlaikus uzrunā mūs pašus un arī biroja apmeklētājus. Pastāsta – kādi esam mēs, kas mums ir svarīgs, kāda ir uzņēmuma filozofija un vērtības. Birojs ir kā uzņēmuma seja. Un mūsu pašu spēkos izvēlēties, vai tā ir bezkrāsaina, viena no daudzām, vai gluži otrādi – dzīvespriecīga, uzmundrinoša, stilīga, draudzīga, tāda, kuru grūti aizmirst!
PSIHOLOĢIJAGatava darbam, attiecībām... un bērna radīšanai!
Autors: Arturs Šulcs
(viss raksts pieejams žurnālā)
Birojs nebūtu birojs bez cilvēkiem un viņu savstarpējām attiecībām – ar kolēģiem un klientiem, un cilvēki ir dažādi, un arī attiecības šie dažādie veido dažādi. Tāpat arī attiecības pēc savas būtības ir dažādas – darba, ģimeniskas, mīļoto, draugu. Vienās attiecībās varbūt viņi ir laimīgi, citās priecīgi, bēdīgi, nelaimīgi, bet dažkārt cilvēki jūtas arī pavisam vientuļi un nepiepildīti kādā no attiecību modeļiem.
Vai tam visam ir kāds sakars ar apģērbu, kādu valkājam, ģērbšanās stilu un uzvedības manieri? Noteikti jā! Stilam nav nozīmes, taču izšķiroša loma veiksmīgu piepildītu attiecību veidošanā ir apģērbam, kas patīk pašam cilvēkam un kādā viņa vai viņš jūtas ērti. Turklāt ieguvēji var būt abi – gan bizness, gan cilvēks pats.
Krāsu noslēpumi
Autore: Rita Zālīte
(viss raksts pieejams žurnālā)
Krāsas gan apģērbj, gan izģērbj, jo tava krāsu izvēle šokējoši daudz atklāj par tavu dvēseli.
Krāsas var nomierināt un satraukt. Krāsu daba un to iespaids uz cilvēku jau kopš senlaikiem interesējusi dvēseles pētniekus. „Krāsas ietekmē dvēseli: tās var radīt sajūtas, rosināt emocijas un domas, kas mūs nomierina un uztrauc, tās skumdina vai iepriecina,” rakstīja vācu dzejnieks J.V.Gēte, kurš pats bija nopietni aizrāvies ar krāsu pētījumiem un ar tiem lepojās pat daudz vairāk nekā ar savu dzeju.
ATPŪTA Mazā stikla zvērnīca Luksemburga
Autore: Madara Sudare
(viss raksts pieejams žurnālā)
Visā Eiropā tās ir vien sešas – pundurvalstis. Liekas, tik sīciņas, taču stipras, jo noturējušas savas valsts pozīcijas cauri gadsimtiem, prot izdzīvot (un arī uzdzīvot), prasmīgi vada savu ekonomisko situāciju un pasaulē ir pat daudz populārākas par Eiropas lielajām valstīm... Šoreiz pa Luksemburgu.
VEIKSMES UNIVERSITĀTE - 16. nodarbība Es esmu stiprs un viegls jeb NLP labākai dzīves kvalitātei
Autore: Dace Rolava
(viss raksts pieejams žurnālā)
Savās ikdienas gaitās būsiet novērojuši, ka daži cilvēki mērķtiecīgi realizē savas ieceres, bet citi, šķiet, vairāk runā nekā dara un mērķis tā arī nekad netiek sasniegts. Kādēļ notiek tā, ka šķietami spožās idejas tā arī paliek neatklājušas vēlamo potenciālu? Lielākoties tādēļ, ka trijās jomās, posmā starp „situāciju” un „rīcību” ieviešas kļūdas. Šo kļūdu labošanai un risināšanai izveidojusies vesela industrija – konsultantu pakalpojumi, mācību un treniņu semināri. Tas liecina, ka vidusmēra darbiniekam uzņēmumā nepieciešama teorētiska un bieži arī praktiska palīdzība, lai veiktu pieredzes analīzi, izvirzītu idejas un, protams, pieņemtu lēmumus.
Reklāma
