Reģistrēto lietotāju skaits: 8826
Galvenā
OM SEMINĀRI
Office Manager
Kontakti
Kā iegādāties žurnālu?
Žurnāla tēmas
Jautājumi-atbildes
Bibliotēka
Testi
Stenografēšana
Noderīgas saites
Kontakti
VEIDLAPAS
Valūtu kursi
Forums
Lietotāja vārds

Parole

Aizmirsāt paroli?
Reģistrēties
Pēdējas tēmas forumā
Rīkojums/Vienošanās par algas izmaiņām
skolotāju profesiju klasifikatori
Darba līguma uz noteiktu laika pagarinājums?
Vai ir nākuši klajā MK noteikumi par dokumentiem. 154o vietā??
Brīvdiena?
Galvenā  /  Office Manager
Office Manager - Decembris 2008
Reklāma

"Offica Manager" decembra numurā lasiet:

Numura tēma:
Tālredzīgi par personāla vadību

 

FORUMS

Atskats uz 8. biroja vadītāju un sekretāru konferenci

 

Semināru un konferenču kalendārs decembrim

 

 

LIKUMDOŠANA

Izmaiņas MK noteikumos

 

 

BIROJS

Ziemassvētku apsveikumi angļu valodā

 

Ir pienācis laiks, kad daudz vairāk nekā citos gada mēnešos domājam par apsveikumiem sadarbības partneriem un klientiem. Tāpēc aktuāls kļūst jautājums, ko šogad rakstīt apsveikuma kartītē, lai neatkārtotos viens un tas pats teksts gadu no gada. Tādēļ piedāvājam dažus variantus, kas jūsu uzdevumu – aizrakstīt apsveikumu sadarbības partnerim, klientam vai kolēģim angļu valodā, varētu atvieglot.
Pēc latviešu tradīcijām, Ziemassvētku apsveikums ietver tematiskas dzejas rindas un novēlējumu. Šādu apsveikuma formātu iespējams saglabāt arī tad, ja apsveikums rakstāms angliski. Ja vēlaties, dzejolīša vietā varat izmantot kādas Ziemassvētku dziesmas rindiņas, fragmentu no stāsta par Sv. Niklāvu vai ko citu atbilstoši svētku tematikai.


Interjera risinājumi: Miers, gaisma, drošība – arī interjerā – apdrošināšanas sabiedrības „Balta” birojs

 

Autore: Dace Vizule

(viss raksts pieejams žurnālā)

 

Gluži neviļus „Office Manager” decembra numura reportāžas objekts – apdrošināšanas sabiedrības „Balta” birojs – asociatīvi vēsta par gada mīļāko svētku – Ziemassvētku – tuvumu.

Pat ja laukus neklāj sniega sega, šajās telpās jebkurā gadalaikā var gūt baltas sajūtas. Mierīgu noskaņu rada gaišais interjers, un izrādās – tāds izvēlēts ar nolūku: lai vizuāli attaisnotu uzņēmuma nosaukumā iekodēto semantiku.


 

PERSONĀLVADĪBA

Piemērotākā darbinieka meklējumos. Ko mēs drīkstam uzzināt par potenciālo darbinieku?

 

Autore: Agnese Gusarova

(viss raksts pieejams žurnālā)

 

Darbinieku atlase ir nozīmīgs process, jo lielākos panākumus, kā arī neveiksmes visbiežāk nosaka tas, vai pareizajā vietā strādā pareizie cilvēki. Piemērota jauna darbinieka atrašana ir iespējama, ja darba devējs ir ieguvis pietiekamu informāciju par potenciālo darbinieku. Pietiekama informācija ir tāda, pamatojoties uz kuru ir iespējams izdarīt secinājumus par personas atbilstību vakantajam amatam.

Informācija, kas attiecas uz potenciālo darbinieku (pretendentu), ir personas dati Fizisko personu datu aizsardzības likuma kontekstā (arī pretendenta iepriekšējā darba devēja subjektīvs viedoklis par pretendenta spējām). Tādējādi šajā likumā, Darba likumā un citos normatīvajos aktos noteiktās prasības attiecībā uz personas datu apstrādi ir piemērojamas arī darbinieku meklēšanas procesā. Lai šī procesa ietvaros tiktu nodrošināta informācijas par pretendentu apstrāde atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajām prasībām, sekmīgu rezultātu var sasniegt, ja ar pretendentu datu apstrādi saistītie jautājumi tiek izanalizēti pirms jaunu darbinieku atlases veikšanas un koordinēti atbilstoši noteiktajām prasībām.

Viens no informācijas par pretendentu apstrādes principiem ir datu adekvātums. Informācija ir uzskatāma par adekvātu tikai gadījumā, ja tā ir nepieciešama noteikta mērķa sasniegšanai. Tādējādi, ja informācijas apstrādes mērķis ir piemērota darbinieka atrašana, tad darbinieku atlases procesā veiktās informācijas apstrāde tiks uzskatīta par adekvātu tikai gadījumā, ja tiks apstrādāta informācija par pretendentu, kura nepieciešama, lai izvērtētu pretendenta atbilstību vakantajam amatam.


Fokusēta intervija – nopietns personāla atlases instruments

 

Autore: Lija Gribaļeva sadarbībā ar Alekseju Saveljevu

(viss raksts pieejams žurnālā)

 

Ar personāla atlases jautājumu agri vai vēlu saskaras katrs uzņēmums. Tas parasti nav viegls process, un bieži vien kompānijas meklē palīdzību pie profesionāļiem. Arī atlases paņēmieni ir dažādi, un viens no tiem ir fokusēta intervija. Un nav svarīgi, vai jūs parasti veicat darbinieku atlasi pašu spēkiem vai ar personāla atlases kompānijas palīdzību, jums būs noderīgi uzzināt vairāk par šo progresīvo metodi.


Ilgtspējīga attīstība personālvadībā – intervija ar Eiropas Personālvadības asociācijas viceprezidentu Pieter Haen

Autore: Sandra Klāviņa

(viss raksts pieejams žurnālā)

 

Oktobra beigās Rīgā norisinājās jau 10. Starptautiskā personāla vadības konference, kura šoreiz bija veltīta tēmai "HR brendings – jauns darbinieku piesaistīšanas un noturēšanas veids". Konferencē piedalījās 11 runātāji no sešām Eiropas valstīm.

Konferenci atbalstīja arī Eiropas Personālvadības asociācija (EPVA), kura apvieno 28 Eiropas valstu personālvadības asociācijas, pārstāvot kopumā vairākus simtus tūkstošu personālvadības speciālistu visā Eiropā.

Piedāvājam interviju ar EPVA viceprezidentu, Holandes Personālvadības asociācijas viceprezidentu Pīteru Hajenu (Pieter Haen).


Pagrieziena punkts darba devēju – darba ņēmēju attiecībās

Autors: Gatis Ratnieks

(viss raksts pieejams žurnālā)

 

Pēdējā laikā Latvijā vērojams bezdarba pieaugums, un tas būtiski izmainījis darba devēju un darba ņēmēju attiecības. Un, lai gan pirmajā brīdī varētu likties citādi, patiesībā tās sakārtosies un kļūs savstarpējo uzticību raisošākas.

Darba tirgus ir mainījies, un pusgada laikā situācija kļuvusi radikāli citāda, stāsta parādu piedziņas kompānijas Paus Konsults valdes loceklis Mārcis Katajs. Agrāk uzņēmējiem darbā bija jāpieņem tas cilvēks, kurš konkrētajā brīdī bija pieteicies uz attiecīgo vakanci, taču tagad pavērušās plašākas izvēles iespējas. „Domāju, ka situāciju lieliski raksturo skaitļi – pirms gada mūsu firma bija ievietojusi sludinājumu, ka tiek meklēti darbinieki, un mēneša laikā saņēmām 50 CV. Nesen atkal ielikām sludinājumu, un jau šodien esam saņēmuši 87 darba meklētāju CV. Un tā ir tikai viena diena, citās dienās notiek tas pats,” akcentē Katajs. Viņš arī norāda, ka būtiski kritušās prasības, kuras cilvēki izvirza potenciālajam darba devējam. Ļoti daudzi cilvēki jau CV norāda, ka gatavi strādāt pat par 300 latus lielu algu, neviens vairs pat neieminas par tādām lietām kā veselības apdrošināšanas polise, apmaksātām mobilā telefona sarunām vai darba automašīnu. „Tie laiki ir pagājuši. Taču tādus, kuri gatavi strādāt par ļoti zemu algu, mēs darbā neņemam. Tāpat kā tos, kuru prasības ir nesamērīgi augstas. Galvenais, kas cilvēkiem patiešām ir svarīgi, lai darba vieta būtu viņiem izdevīgā vietā. Tāpēc arī mūsu firma joprojām atrodas pilsētas centrā. Jo, ja darbiniekiem uz darbu jābrauc ar vairākiem transporta līdzekļiem, tas ir dārgi un neizdevīgi,” klāsta Katajs.


Savstarpēja sapratne pārejai uz jaunu sabiedrību.

uzticēšanās un sapratne palīdz pārmaiņu laikā

 

Autore: Sandra Klāviņa pēc Stīvena Koveja meistarklases Rīgā

(viss raksts pieejams žurnālā)

 

29. oktobrī Rīgā viesojās līderības guru, vairāku pasaules pārdotāko grāmatu autors Stīvens Kovejs. Lekcijas nosaukums bija „Izcila vadība krīzes laikā”. Risinājumus, kā cīnīties ar pastāvošo situāciju S. Kovejs nedeva, bet iezīmēja virzienu, kurā meklējama atslēga uz izcilu vadību un motivāciju bez motivēšanas – jaunā cilvēces attīstības laikmetā.

Mums katram ir prāta karte, pēc kuras vadāmies un kura tiek saukta par paradigmu. Cilvēki parasti mēdz uzskatīt, ka problēmas pamatā ir nepareiza rīcība vai nepareiza attieksme, taču patiesībā problēmas pamatā ir nepareiza karte. Taču, kad jums ir pareizā karte, tad arī pareiza attieksme un rīcība kļūst svarīga. Ja vēlaties ieviest mazas pārmaiņas, strādājiet pie attieksmes un uzvedības vai savas rīcības uzlabošanas. Ja vēlaties ieviest lielas pārmaiņas, strādājiet pie paradigmas maiņas. Un vienmēr sāciet ar sevi.


 

KARJERA

"10-70-20" un citi veselīga biznesa parametri. Ar investīciju bankas „GILD Bankers Latvia” direktoru Matīsu Paegli sarunājas Liderisma attīstības un karjeras institūta (LAKI) direktors Jānis Stabiņš

 

(viss raksts pieejams žurnālā)

Ir jāstrādā tādā virzienā, kā to izdarīja Somija pēc deviņdesmito gadu sākuma krīzes, kad valsts skaidri definēja, kurā virzienā tā vēlas iet – IT, augstās tehnoloģijas, augstas pievienotās vērtības produkti. Un valdība strādāja roku rokā ar izglītības iestādēm, ar uzņēmējiem, un to viņi dara joprojām, vienoti ejot uz mērķi. Tas ir tas, uz ko arī Latvijai jāorientējas, nevis tikai ar skaistiem vārdiem jālūdzas, lai atgriežas smadzenes. Mums ir nepieciešams attīstīt pētījumus un uz attīstību orientētus inovatīvo risinājumu projektus, augstas pievienotās vērtības produktu radīšanai, jo tā nebūs tradicionālā ražošana, ar ko varēsim konkurēt. Mūsu valstij būvēt savu nākotni uz pakalpojumiem un servisu ir ļoti riskanti. Es vēlētos redzēt, ka arvien vairāk uzņēmēju Latvijā, kas ir sapelnījuši savu kapitālu, padomātu varbūt ir vērts kādus simt tūkstošus atvēlēt potenciāli labu ideju atbalstam un arī jaunu spējīgu prātu attīstīšanas atbalstam. Protams, to nedrīkst atstāt pašplūsmā – ar to ir jānodarbojas, ir jāseko līdzi, bet tam ir nākotne.


 

INOVĀCIJA

Talants tīklā – ieskats nākotnes talantu atlasē

 

Autors: Edgars Sproģis, Agnė Kapočiūtė, Harijs Deksnis, Veiko Visnapuu

(viss raksts pieejams žurnālā)

 

Gadiem ilgi kompānijas ir cīnījušās, lai aizpildītu savas kadru rindas ar jauniem, inovatīviem un uz rezultātu orientētiem darbiniekiem – talantīgiem vadītājiem. Mēs piedāvājam jaunu un futūristisku veidu, kā apmierināt pieprasījumu pēc vadītāju talanta. Kāpēc gan neadaptēties nākotnes pasaulei jau šodien?Darbinieki kļūst arvien svarīgāks resurss vairumā kompāniju, un bieži vien kompānijas pašas dodas pie saviem potenciālajiem darbiniekiem (negaidot viņu ierašanos), un viens no tādiem piemēriem ir spējīgāko studentu apzināšana un atlase jau studiju laikā universitātēs. Tomēr līdz ar milzīgo tehnoloģijas attīstību ir radies jauns un, iespējams, labāks veids, kā nonākt saskarē ar potenciālajiem nākotnes darbiniekiem – atlase tiešsaistes (online) spēlēs.


PSIHOLOĢIJA

Maskas, ko valkājam

 

Autore: Sandra Klāviņa

(viss raksts pieejams žurnālā)

 

Vēl pavisam nesen modē bija ieteikums – „Esi dabisks!” Varbūt skan vienkārši, taču ne viens vien aizdomājās par to, ka nemaz nezina, ko viņam nozīmē – būt dabiskam. Un ne velti!

VIII Laba servisa dienu konferencē ar lekciju tika aicināts piedalīties lietuviešu aktieris Andrus Žebrausks. Andrus jau vairākus gadus konsultē vadošus uzņēmumus Lietuvā – par to, kā iemācīties atpazīt un apzināti valkāt dažādas maskas, jo tieši tā iespējams iepazīt sevi, kļūt brīvākam un drošākam dažādās dzīves situācijās un galu galā saprast, kā katram pašam izpaužas vārdu salikums – būt dabiskam.

Piedāvājam jums dažas Andrus lekcijas laikā paustās atziņas un nelielu ekspresinterviju ar lektoru.


Krāsu simboliskā valoda: no vilinājuma līdz pat SOS. Turpinājums.


Autore: Rita Zālīte

(viss raksts pieejams žurnālā)

 

Apģērba krāsu izvēle var satriecoši daudz atklāt par tevi kā personību. Mēs staigājam, burtiski signalizēdamas kā tādas krāsainas bākas. Vai esi droša, ka tava apģērba krāsas sūta vēlamos signālus?

Kā ikvienai dabas elementu, arī krāsu pirmatnējie cilvēki uzskatīja par dievišķu. Rodot saikni starp krāsām un dievībām, cilvēki izmantoja krāsas, lai ietekmētu savu dzīvi, aizsargātu sevi un tiktu galā ar slimībām un neveiksmēm. Sarkanā, baltā un melnā – pirmās krāsas, kas izmantotas senlaikos dažādos rituālos. Turklāt, pirmatnējie cilvēki krāsas izmantoja vistiešākajā saskarē ar savu ķermeni – dažādos krāsojumos tieši uz ādas, tetovējumos, rotās. Krāsojot sarkanu ādu, pirmatnējie mednieki un karavīri ticēja, ka tā iegūs bezbailību un spēku. Jāteic, ka tieši sarkanā krāsa kopš civilizācijas pirmsākumiem visās kultūrās ieņēmusi īpašu vietu. Tā asociējusies ar spēku, varu, aizsardzību, auglību...



STILS

Rotas lietišķai sievietei

 

Autore: Ilze Blumfelde
(viss raksts pieejams žurnālā)

 

Kāpēc izvēlamies uzlikt rotaslietas? Par prieku sev vai citiem? Laikam vairāk gan tāpēc, lai sevi apliecinātu starp citiem. Ar ko rotu nēsāšana saistās lietišķā vidē un kā lai zina, vai to nav par daudz? 

Likt vai nelikt rotas ir mūsu brīva izvēle. Vienam to uzlikšana rada psiholoģisku komfortu, citam – diskomfortu, un tad tās netiek liktas nemaz. To, ka rotu izvēle ir saistīta ar mūsu emocijām, izjūtām dienās, kad ir draņķīgs noskaņojums – tad nevelkam ne acīs krītošu ekstravagantu apģērbu, nedz arī greznojamies, bet gan vairāk domājam, kā paslīdēt kā ēnai, neviena nepamanītai. Vai arī tieši pretēji, dodoties „kaujā” atrisināt krīzes situāciju – uzliekam sev par pienākumu sapucēties par visiem simts, un uz priekšu!

Arī jūtoties psiholoģiski komfortabli vai pašpietiekami, cilvēks var nejust vajadzību sevi apliecināt izgreznojot. Taču nenoliedzami – jūtoties enerģiski un emocionāli pacilāti, labprāt to izpaužam arī ar rotām.


VEIKSMES UNIVERSITĀTE – 17. nodarbība

Iemācīties būt bagātam

 

Autors: Arturs Štamers

(viss raksts pieejams žurnālā)

 

Par miljonāriem vēlas kļūt daudzi, taču ne visiem tas izdodas. Vairums cilvēku vēlas izrauties no „nabadzības ķetnām”, bet cilvēku skaits, kuru bagātība pārsniedz latiņu „miljonārs”, ir salīdzinoši mazs. Kur ir noslēpums, kāpēc vēlamais ne vienmēr realizējas?
Kas nosaka to, vai cilvēks kļūst par miljonāru vai ne, un vai pastāv kādi apkārtējās vides uztveres mehānismi, kuri liktenīgi ietekmē cilvēka dzīvi? Kā radīt priekšnoteikumus, lai cilvēks realizētu savu sociālo orientāciju atbilstoši savām patiesajām iespējām?
Psihoekoloģijas konsultants un aģentūras „Realitātes psiholoģija” vadītājs Romāns Nikoļskis pētījumos par t.s. pamata struktūras likumiem, kas ir Zemes iedzīvotāju ideoloģijas, dzīves filozofijas un uzskatu veidošanās pamatā, atklājis interesantu likumsakarību cilvēka dzīves procesa evolucionārajā attīstībā, proti, cilvēka attīstībai ir duāla daba, tā sastāv no personīgās un sociālās attīstības, starp kurām dabā vienmēr pastāv līdzsvars.


ATPŪTA


Filikudi. Neatkarīga teritorija.

 

Autore: Madara Sudare

(viss raksts pieejams žurnālā)

 

Reizēm mums šķiet, ka ceļojumu katalogos ir iespiesta vai visa skaistā pasaule un ārpus tiem nekā skaista vairs nav. Atrodot kādu jaunu, pievilcīgu vietu (un, nenoliedzami, brīvu no tūristiem) mūs pārņem atklāšanas prieks. Ir mums neatklātas valstis, pilsētas un ciemati, un, jo nezināmāka vieta, jo lielāks prieks par to pastāstīt saviem domubiedriem – citiem lielajiem un mazajiem ceļotājiem.  

Tā arī kādā aprīļa dienā, pirms Lieldienām, kad Rīgā „ziema kāva pavasari ar sudraba zobentiņu”, Milāna sāka pamazām iesilt, bet Neapolē kā vienmēr pieturējās silts laiks – vasaras svelmes gaidās pienāca tā diena, kad pirmo reizi izdzirdēju Filicudi nosaukumu. Tā bija nejaušību virkne, kas mani un māsu, kas bija mana uzticīgā ceļojuma biedre, noveda līdz šīm mazajām Lipari (Eolie) salām netālu no Sicīlijas krasta. Mēs nedevāmies uz Salinu, kur joprojām darbojas vulkāns, uz Lipari, kas ir salu centrs un nevienu citu no astoņām salām, bet gan uz skaisto dabas pērli Filikudi pie draugu draugiem.

 

 

Uz vāka: Aina Poiša

Grims: Iluta Valtere-Grauda

Vāka foto: Jānis Deinats

 

 

 

 

 


USD 0.549000
EUR 0.702804
EEK 0.044900
LTL 0.204000
RUB 0.017900
Jūsuprāt, Jūs saņemat ieņemamajam amatam adekvātu atalgojumu?

24 (20%)
Daļēji
47 (39%)
48 (40%)

Atbilžu, kopā: 119
Visu aptauju saraksts
SIA sensomedia
Administrācija:
redakcija@luma.lv
67813874
Reklāmas nodaļa:
reklama@vsklubs.lv
Copyright © 2001-2005 PSBVA. All rights reserved.
0.107  0.664  | 12
|9FDB